Читать онлайн книгу "Informācijas loģiskās vērtības"

InformДЃcijas loДЈiskДЃs vД“rtД«bas
Juris VД«ksna

KДЃ darbojas informДЃcija. KДЃdas ir informДЃcijas Д«paЕЎД«bas. KДЃdi likumi, likumsakarД«bas formД“ informДЃciju. KДЃpД“c tiek izvД“lД“tie tieЕЎi tie vai/un citi argumenti. InformДЃcija ir viss, kas ar mums ir noticis, notiek un notiks. InformДЃcija ir hronoloДЈiskДЃ vД“sture. InformДЃcija ir apziЕ†as valoda. InformДЃcijДЃ meklД“jam savu informatД«vo IdentitДЃti un subjektД«vДЃs pДЃrliecД«bas,,patiesД«buВ». KДЃdu informДЃcijas apstrДЃdes subjektД«vo loДЈiku izvД“lamies-tДЃds ir mЕ«su loДЈiskai notikumu liktenis.

InformДЃcijas loДЈiskДЃs vД“rtД«bas

Juris VД«ksna

В©В Juris VД«ksna,В 2020

ISBNВ 978-5-0051-2044-1

Created with Ridero smart publishing system

AutoraВ foto

Juris VД«ksna

InformДЃcijas loДЈiskДЃs vД“rtД«bas

Satura rДЃdД«tДЃjs

Ievads

KДЃ darbojas informДЃcija. KДЃdas ir informДЃcijas Д«paЕЎД«bas. KДЃdi likumi, likumsakarД«bas formД“ informДЃciju. KДЃpД“c tiek izvelД“tie tieЕЎi tie vai/un citi argumenti. InformДЃcija ir viss, kas ar mums ir noticis, notiek un notiks. InformДЃcija ir hronoloДЈiskДЃ vД“sture. InformДЃcija ir apziЕ†as valoda. InformДЃcijДЃ meklД“jam savu informatД«vo IdentitДЃti un subjektД«vДЃs pДЃrliecД«bas,,patiesД«buВ». KДЃdu informДЃcijas apstrДЃdes subjektД«vo loДЈiku izvД“lamies-tДЃds ir mЕ«su loДЈiskai notikumu liktenis. IzvelД“tais loДЈiskais ceДјЕЎ nosaka mЕ«su tДЃlДЃko notikumu pieredzi, un nДЃkoЕЎos subjektД«vos spriedumus, par loДЈiskДЃ -vai/un neloДЈiskДЃ ceДјa jД“gu, vai/un neloДЈisku bezjД“dzД«bu. SavДЃ dzД«ves gДЃjumДЃ daudzi loДЈiski adekvДЃti domДЃjoЕЎas personД«bas atsitas pret neloДЈiskiem spriedumiem, tas ir dabisks evolЕ«cijas process- kДЃpД“c tДЃ notiek, autors centies aprakstД«t savДЃ darbДЃ. LoДЈika vД“l nav Д«stenД«bas nesД“ja, bet reДЃls informДЃcijas izziЕ†as instruments -ceДјЕЎ uz to. Katra informДЃcijas vД“rtД«bas vД“rtД“jums ir atkarД«gs ar kДЃdu salД«dzinoЕЎo- par/pret, un/vai vД“rtД«bu tДЃ ir iegЕ«ta. Mainot izvД“lД“to salД«dzinoЕЎo vД“rtД«bu- iegЕ«stamajДЃ citu novД“rtД“tu vД“rtД«bu. InformДЃcijai ir universДЃlas Д«paЕЎД«bas. Ar informДЃciju var manipulД“t/kombinД“t/modulД“t, ЕЎД«s fantastiskДЃs universДЃlas Д«paЕЎД«bas visiem harmoniskas/disharmoniskas apziЕ†as stДЃvokДјiem. Darba autors nav atainojis savu personД«go pieredzi, bet pД“tД«jis citus notikumus, tikai tДЃ var pД“tД«t kaut cik objektД«vi- kДЃ darbojas informДЃcija sistД“mДЃs. Autors savДЃ darbДЃ neuzrДЃda konkrД“tas IdentitДЃtes, ne vietu, ne laiku, bet modulД“jis loДЈiskДЃs likumsakarД«bas. Autora mД“rД·is nav vД“rtД“t konkrД“tus notikumus, bet tikai meklД“t likumsakarД«bas tД“mai -kДЃ tad darbojas informДЃcija. NeatkarД«gam autoram savos pД“tД«jumos nav un nedrД«kst bЕ«t konkrД“ta subjektД«vДЃ attieksme pret notikumiem. Autora motivДЃcija ir tikai pД“tД«t- kДЃ darbojas informДЃcija- un/vai -un tikai. EsamД«bas bДЃzes analД«tika, autora orДЈinДЃls bДЃzes analД«tikas metodes izziЕ†as analД«zes neformДЃls formД“jums.

Tautas teiciens-esmu tik daudz piedzД«vojis dzД«vД“, ka nekas vairs neizbrД«na, esmu tik daudz piedzД«vojis dzД«vД“, ka nekas vairs nebaida, esmu tik daudz vД“rtД«bu saticis, ka droЕЎi zinu, kДЃ Д«stu vД“rtД«bu atЕЎД·irt no tДЃs viltojumiem.

LoДЈiskДЃ EsamД«ba

EsamД«bas notikumus intelekta loДЈika dot iespД“ju uz iegЕ«tДЃm zinДЃЕЎanДЃm datu-informДЃcijas bДЃzД“s- modulД“t/sintezД“t daЕѕДЃdu EsamД«bas sistД“mu tapЕЎanas-raЕЎanДЃs -loДЈisko darbД«bu versijas-hipotД“zes-aksiomas. EsamД«bas izspД“ti visos lД«meЕ†os ir iespД“jama ar informДЃcijas ieguvi-apstrДЃdi priekЕЎ idejДЃm. PieejamД«ba datiem/informДЃcijai no civilizДЃciju sДЃkuma posmos-Д’rДЃm ir evolucionДЃrs-revolucionДЃrs-no informДЃcijas zinДЃЕЎanДЃm pilnД«ga-totДЃla gandrД«z neesamД«bas- deficД«ts, ierobeЕѕota ieguve, piekДјuve, izmantoЕЎana, lД«dz augstas attД«stД«bas sasniegumiem mЕ«sdienДЃs. MЕ«sdienu tehnoloДЈisko civilizДЃcijas notikumu, ziЕ†u un citu informДЃcijas vД“rtД«bu informДЃciju nesД“ju savДЃktos avotos -glabДЃЕЎanaiВ вЂ“ un/ vai izplatД«ЕЎanai ar tehnoloДЈiskДЃm iespД“jДЃm. InformДЃcija saplЕ«st jaudД«gos informДЃcijas nesД“jos-atmiЕ†ДЃs, strukturizД“ta. Tematiem, idenficД“tas ar noformД“to virtuДЃlo identitДЃti, daЕѕДЃdos datu informДЃcijas atmiЕ†as avotos, datu bДЃzД“s (serveros) -vieglai ДЃtrai piekДјuvei, ar mДЃkslД«gДЃ intelekta (virtuДЃlais mДЃkslД«gДЃ intelekta administrators) sadarbД«bu-palД«dzД«bu, pД“c meklД“jamo vДЃrdu, terminu, jД“dzienu meklД“jamДЃs tД“mas sapratnei, un momentДЃnu tД“mas- variantu un informatД«vДЃs saites nodroЕЎinДЃjuma piekДјuvi citiem papildus izsvД“rtiem sagrupД“tiem avotiem, tДЃlДЃku piedДЃvДЃjumu (asociatД«vДЃ saistД«tДЃ loДЈikДЃ pД“c atslД“gas vДЃrdiem tД“mai) ieguvi. InformДЃcijas pДЃrbagДЃtД«ba ir informДЃcijas tehnoloДЈiju attД«stД«bas evolЕ«cijas procesДЃ kardinДЃli izmainД«jusies uz pretД“ju iespД“ju-totДЃli milzД«ga neapgЕ«stama ДЈeometriskДЃ progresijДЃ ar,,gaismas ДЃtrumu (optika) вЂќ summД“joЕЎДЃs informДЃcijas plЕ«smas failos-serveru sistД“mu atmiЕ†ДЃs, tДЃlДЃkai datu/informДЃcijas apmaiЕ†ai. TehnoloДЈiju informДЃcijas plЕ«smas daudzums tehnoloДЈiju atmiЕ†ДЃs pДЃrspД“j toВ apstrДЃdes iespД“jas cilvД“ku apziЕ†ДЃ. KДЃ loДЈiskДЃ risinДЃjuma tehnoloДЈiskais piedДЃvДЃjums- notikumi raksturoti-kodД“ti stereotipu/ЕЎablonu/jД“dzienu terminos (apziЕ†as pieprasД«jums uz informДЃcijas novД“rtД“jumu), lai apziЕ†ai nav jДЃapstrДЃdДЃ milzД«gais informДЃcijas daudzums-evolucionД“jis apziЕ†as-atmiЕ†as funkciju bloks, kur apziЕ†a/zemapziЕ†a nu vairs nav spД“jД«ga bioloДЈiski uztvert-saglabДЃt-pДЃrstrДЃdДЃt (jaudas nepietiekamД«ba) -kДЃ risinДЃjums informДЃcijas apmaiЕ†ai-ieguvei-tiek uz informДЃcijas meklД“tДЃja motivД“tДЃm, vai vД“l nenoformД“tДЃm pretenzijДЃm -interesД“m- mДЃkslД«gais intelekts piedДЃvДЃ iespД“jamu atbilstoЕЎu informДЃciju un saiti uz informДЃcijas avotu. CilvД“ku apziЕ†ai ir pievienojies jaudД«gs visu zinoЕЎs mДЃkslД«gais intelekts-uzticД«gs draugs informДЃcijas meklД“jumos Pasaules informДЃcijas timekДјos, avotos.

LoДЈikas intelekts evolЕ«cijas procesДЃ ir kДјuvis par neierobeЕѕotas evolЕ«cijas paДЃtrinДЃjumu laikДЃ pДЃrvД“rtД«bu instrumentu, apejot dabas evolЕ«cijas dabiskos algoritmus diktД“tus savstarpД“jДЃ sugu izdzД«voЕЎanas evolЕ«cijДЃ. LoДЈikas intelekts darbojas ar informДЃciju, bet informДЃcijas ir enerДЈija viss kas eksistД“, informДЃcijas ir dabas, sabiedrД«bas likumu-likumsakarД«bas. Zinot likumus var kombinД“t vД“rtД«bas iegЕ«stot citas Д«paЕЎД«bas, citu produktu. Daba ir devusi priekЕЎ evolЕ«cijas izdzД«voЕЎanas konkurences jaudД«gu, gandrД«z uzreiz gatavu evolЕ«cijas instrumentu/ieroci (meЕѕonД«gie izdzД«voЕЎanu piespiedu apstДЃkДјu pieprasД«jums paДЃtrinДЃtai konkurences evolЕ«cijai) attД«stД«t jaudД«gu apziЕ†as informДЃcijas-datu algoritmu skaitДјotДЃju -apziЕ†as, izziЕ†as informДЃcijas skaitДјotДЃju-apziЕ†as intelekta,, analizatoruВ» -LOДўIKU. IzdzД«voЕЎanu/labu dzД«vi sДЃk diktД“t realitДЃtД“ loДЈiskie adaptДЃcijas algoritmi. CivilizДЃcijas sistД“mДЃ katra personД«ba/grupa/grupД“jums modulД“ savu izdzД«voЕЎanas loДЈiskДЃs niЕЎas loДЈisko izmantojamo realitДЃtei izdzД«voЕЎanas sistД“mas algoritmu. PriekЕЎ izdzД«voЕЎanas algoritma tiek attД«stД«tДЃs EGO personД«bas Д«paЕЎД«bas/zinДЃЕЎanas/iemaЕ†as/profesionalitДЃte/taktiskДЃ- un/vai stratД“ДЈiskДЃ loДЈiskДЃ analД«tikas ieceres-plДЃnu formД“ЕЎanai. CivilizДЃcijas attД«stД«bas procesa loДЈikas mehДЃnisms dabiski ir piedzД«vojis daЕѕДЃdus atjauninДЃjumus-uzlabojumus (bioloДЈiskas-bДЃzes programmas apstrДЃdes) versijas- priekЕЎ adekvДЃtas informДЃcijas plЕ«smas apstrДЃdes-loДЈikas adaptДЃcija jaunДЃm informДЃcijas plЕ«smasВ вЂ“ komplicД“tajДЃm pДЃrstrДЃdes vД“rtД«bДЃm. LoДЈika attД«sta evolЕ«cijДЃ strukturizД“ loДЈikas daЕѕДЃdus tipus atbilstoЕЎi civilizДЃcijas kultЕ«ras un sabiedrisko normu pieprasД«jumam, tД«ri konkurences savstarpД“jam civilizДЃciju cД«Е†ДЃm, nu jau sabiedrД«bas organizД“ta informДЃcijas vidД“-formДЃtus pД“c pieprasД«juma vajadzД«bas-no tД«ri pragmДЃtiskas- lД«dz abstrakti fantДЃziju loДЈikas tipa iespД“jДЃm-izdzД«voЕЎanas daЕѕДЃdu informДЃcijas vД“rtД«bu algoritmu niЕЎДЃm. TieЕЎi loДЈikas instrumentu-mehДЃnismu-,,procesoruВ»,instinktu bДЃzes datu transformДЃcija (atstДЃjot tos dabas nozД«mi dabiskДЃm nozД«mes situДЃcijДЃm) jaunos informДЃcijas formДЃtos (attД«stД«ja divДЃm saistД«tДЃm datu bДЃzД“m- divas prioritДЃtes informДЃcijas jД“gas komandДЃm) attД«stД«ja EsamД«bДЃ-Homo sapiensВ вЂ“ konkurencД“ pret citДЃm sugДЃm, kДјЕ«stot par intelektuДЃlu informДЃcijas apstrДЃdДЃtДЃju- noformД“jot zinДЃЕЎanДЃs, un zinДЃЕЎanu izmantoЕЎanu tehnoloДЈiju attД«stД«bai realitДЃtД“- izmantoЕЎanai tehnoloДЈijДЃm, un sabiedrД«bas organizД“ЕЎanai jaunДЃs civilizДЃcijas formДЃtos ar sabiedrД«bas institЕ«tu izveidi. Tas kas kontrolД“ informДЃciju, tas kontrolД“ sabiebrД«bas un EGO apziЕ†u un motivДЃciju. PДЃrfrДЃzД“jot kДЃdu secinДЃjuma teicienu-katrs indivД«ds ir savas- vai/un- ne tieЕЎi uzspiestДЃs/izvД“lД“tДЃs informДЃcijas vД“rtД«bu vides likumsakarД«gs informatД«vais virtuДЃlais EGO -paЕЎapziЕ†as IdentitДЃtes loДЈisks procesu produkts-informДЃcijas nesД“js vai/un arД« modulД“tДЃjs- sintezД“tДЃjs- loДЈiskДЃs kombinДЃcijДЃs formД“tДЃjs, ar /vai bez pievienotДЃs vД“rtД«bas summД“ЕЎanos.

EsamД«bas realitДЃtes loДЈikas rezultДЃti-spriedumi un veiktДЃs darbД«bas tiek tДЃlДЃk novД“rtД“tas ar nДЃkoЕЎo bДЃzes kontrole vД“rtД«bu-jД“gu /vai -bezjД“dzД«bu. vai/un visas sistД“mas plaЕЎДЃku-konkrД“tu/vispДЃrД“ju -jД“gas bЕ«tД«bu. KДЃs tad ir -jД“ga, un/vai jД“gas bЕ«tД«ba. JД“ga /vai bezjД“ga, tiek vД“rtД“ta ar relatД«vajiem loДЈiskajiem argumentiem, vai/un loДЈiskiem secinДЃjumiem-relatД«vДЃs esamД«bas paprasД«juma algoritms.

JД“gu var kvalificД“t relatД«vi:

вЂ“В DarbД«bu/pretdarbД«bu cerД“tДЃ, plДЃnotДЃ efekta vД“rtД“jums-cik jД“gas rezultДЃta summa ir jД“gas % efektu sasniegusi

вЂ“В JД“ga loДЈiskДЃm darbД«bДЃm, ir /vai nav- vД“lamais rezultДЃts, vai ir iegЕ«tДЃ iespД“ja, informДЃcija, resurss, zinДЃЕЎanas, slД“dziens, vД“rtД“jums, kaut kas vД“lДЃk noderД«gs -izmantojams, vai atrasta meklД“tДЃ kДјЕ«da, vai ir izskaitДјoti nezinДЃmie, vai/un ir noskaidroti vД“l nezinДЃmie meklД“ЕЎanai iztrЕ«kstoЕЎie sistД“mДЃ, vai ir noskaidrota visu sistД“mas dalД«bnieku personД«gДЃ, vai/un, grupas/grupД“jumu- motivДЃcija un toВ principiДЃlДЃ saistoЕЎДЃ loДЈiskДЃ shД“ma

вЂ“В KonkurД“joЕЎu sistД“mu intereЕЎu motivДЃcijas sabalansД“ЕЎana, lai abas nezaudД“tu motivДЃcijas loДЈisko jД“gu, kur abas sistД“mas ir nepiecieЕЎamas priekЕЎ relatД«vas vД“rtД«bas iegЕ«ЕЎanas

вЂ“В Katrs pozД«cijas potenciДЃls sistД“mДЃ, ir/ vai nav- ar loДЈisko jД“gu-pozД«cijai, jД“gu /vai bezjД“dzД«bu- iegЕ«st pДЃrmaiЕ†u darbД«bu/ bezdarbД«bu notikumu procesДЃ, kad toВ vД“rtД«ba aktualizД“jas un noskaidrojas, priekЕЎ/ vai- savstarpД“jas mijiedarbД«bДЃs mainДЃs-uz negatД«vu/ vai pozitД«vu vД“rtД«bu /vai neitrДЃlu jД“gas vД“rtД«bu

вЂ“В VД“rtД«bas jД“ga ir -tДЃs izmantojamДЃ nozД«me aktuДЃlajДЃm loДЈiskajДЃm darbД«bДЃm

вЂ“В Lielas nozД«mes jД“ga ir ja -definД“tas loДЈiskДЃs darbД«bas, lai atrisinДЃtu problД“mas situДЃciju-aktuДЃlo risinДЃjumu loДЈiskДЃВ jД“ga

вЂ“В JД“gu var kvalificД“t atkarД«bДЃ no veiktajДЃm darbД«bДЃm, kuras, ir/ vai nav -nesuЕЎas nepiecieЕЎamДЃs izmaiЕ†as sistД“mДЃ, liela jД“ga /vai maza jД“ga, vai bezjД“dzД«ga -kur nav bijuЕЎas adekvДЃtas darbД«bas, bet tikai imitДЃcija ar slД“ptiem individuДЃliem motД«viem pret sistД“mu, kuri motivДЃcija gan ar jД“gu piepildД«ta.

вЂ“В Ar jД“gas vД“rtД“jumu var protams manipulД“t-loДЈiskie jД“gas slazdi viltД«bДЃ, ar it kДЃ pamatotu loДЈiskoВ jД“gu

вЂ“В IdeoloДЈijas pieprasД«jumДЃ vД“rtД«ba var novД“rtД“ta abstrakti, ka toВ jД“ga ir nozД«mД«ga-abstraktais jД“gas novД“rtД“jums

вЂ“В Ir objektД«vais vД“rtД«bas novД“rtД“jums- ir adekvДЃts jД“gas saturam

вЂ“В Ir subjektД«vais vД“rtД«bas novД“rtД“jums -atkarД«gi no relatД«vДЃ spД“ka ietekmes potenciДЃla kurЕЎ formД“ jД“gas pozД«ciju

вЂ“В LoДЈiskДЃ sistД“mas jД“ga- vieniem sistД“mas grupas-grupД“jumu dalД«bniekiem darbД«bas var bЕ«t jД“dzД«gas-jД“gas pilnas, bet citiem bezjД“dzД«gas-to izmantoЕЎana, resursa parazД«tiska izsЕ«kЕЎana -izЕЎД·Д“rdД“ЕЎana, kas apdraud toВ tДЃlДЃku eksistenci, ko ir izdarД«juЕЎi citu sistД“mas ietekmД“tДЃju dalД«bnieku jД“gas motivД“tas darbД«bas

вЂ“В Ja notikumu vД“rtД“jums iegЕ«st neloДЈiskas darbД«bas, atbilstoЕЎi iegЕ«st notikuma vД“rtД“jums bezjД“dzД«bas statusu

вЂ“В LoДЈiskДЃ jД“ga-darbД«bas atbilst, vai- ir adekvДЃtas priekЕЎ/ vai pret notikuma situДЃcijas pieprasД«jumu-situДЃcija risinДЃЕЎanai

вЂ“В LoДЈiskДЃ jД“ga-vai loДЈiskДЃs pretdarbД«ba atbilst reДЃlai sistД“mas pretdarbД«bai

вЂ“В darbД«bu jД“ga ir -bЕ«t noderД«gam-vajadzД«gam-pieprasД«tam priekЕЎ

relatД«vajam sistД“mu vД“rtД«bДЃm

вЂ“В jД“gas vai bezjД“dzД«bas novД“rtД“jums ir atkarД«gs- vai ir sasniegti uzstДЃdД«tie pretenziju mД“rД·i

вЂ“В pretenzijas mД“raukla jД“gai/ vai bezjД“dzД«bai -vД“l viena relatД«vДЃ vД“rtД“tДЃja vД“rtД«ba

вЂ“В jД“ga ar pievienoto vД“rД«bu, kad resursu ir mazДЃk zaudД“ts, nekДЃ loДЈiskДЃs jД“gas darbД«bДЃs iegЕ«ts-summas vД“rtД«ba

вЂ“В Abstrakto vД“rtД«bu jД“ga priekЕЎ ideoloДЈijas idejДЃm sistД“mДЃs

вЂ“В TehnoloДЈisko sistД“mu savstarpД“ji saistД«tu loДЈiskДЃs Д·Д“des jД“ga-loДЈisko elementu neizvietojamajДЃs nepiecieЕЎamД«ba visai loДЈiskai komplicД“tДЃs sistД“mas jД“gas bЕ«tД«bai

вЂ“В IdeoloДЈiskas/politiskДЃs sistД“mas vД“rtД«bu jД“ga identitДЃtei-tД“lam

вЂ“В NepatiesД«bas jД“ga -taktiskiem manevriem lai iegЕ«tu resursus

вЂ“В Ietekmes informДЃcijas vД“rtД«bu moduДјa jД“ga- priekЕЎ varas pieprasД«juma

вЂ“В propagandas jД“ga -lai ietekmД“tu sabiedrД«bas un indivД«du apziЕ†u priekЕЎ citiem nedefinД“tiem mД“rД·iem-vД“rtД«ba jД“gu iegЕ«st ja ir relatД«vais pieprasД«jums

вЂ“В Veikt darbД«bas, kuras atnes, papildina vД“rtД«bu summu, papildina pamatvД“rtД«bu ar tai pievienoto vД“rtД«bu

вЂ“В Nav jД“gas tad, kad patД“rД“tie resursi/lД«dzekДјi nebagДЃtina sistД“mu, bet nes tikai zaudД“jumus

вЂ“В Ir relatД«vДЃ jД“gas bЕ«tД«ba, pret ko vД“rtД“-sistД“ma tiek iepludinДЃti milzД«gi resursi, bet no tiem reДЃls labums tiek daЕѕiem viltД«giem indivД«diem, bet pati sistД“ma sabrЕ«k-selektД«vДЃ jД“ga sistД“mas daЕѕiem dalД«bniekiem/darboЕ†iem

вЂ“В Katram sistД“mas elementam ir bЕ«tiska nozД«me lai sistД“ma funkcionД“tu -loДЈisko elementuВ jД“ga

вЂ“В JД“gas vai bezjД“gas novД“rtД“jums var neatbilst loДЈiskajam novД“rtД“jumam jД“gai

вЂ“В loДЈikai var bЕ«t daЕѕДЃdas relatД«vДЃs salД«dzinoЕЎДЃs vД“rtД«bas-relatД«vo vД“rtД«bu neatbilstД«ba

вЂ“В NeatbilstoЕЎas pretdabiskas darbД«bas vienДЃ sistД“mДЃ ir pazemojuЕЎas, un tiek izmantotas kДЃ zemДЃkДЃs vietas (hierarhijas, lielДЃkais iespД“jamais pazemojums) ierДЃdД«ЕЎanu sistД“mДЃ, citur ideoloДЈijas propagandas atbalstД«ta iegЕ«st citu propagandas ideoloДЈisko vД“rtД«bu, pat varas iegЕ«ЕЎanas vД“rtД«bu, kur citДЃ sistД“mДЃ tas bЕ«tu principiДЃli pД“c lietu bЕ«tД«bas sapratnes neiespД“jami -relatД«vДЃ vД“rtД«ba/nevД“rД«ba atkarД«ga no sistД“mas vД“rtД“juma-relatД«vais cits vД“rtД“jums samaina nevД“rД«bu uz vД“rtД«bu. IdeoloДЈija izmanto ne vД“rtД«bu kura kДјuvusi par testu, kДЃ ideoloДЈijas atbalsta lojalitДЃtes pДЃrbaudi. IdeoloДЈijas ideja ir pДЃrЕ†emta no civilizДЃciju rД«tausmas rituДЃliem, kad lai iegЕ«tu grupas/grupД“jumu lojalitДЃti ir jДЃiziet daЕѕДЃdiem rituДЃlu, tuvu pazemojumam procedЕ«rДЃm, kur daЕѕreiz ir satopamas vieglДЃkДЃs formДЃs arД« attД«stД«tДЃs ideoloДЈijДЃs jaunДЃkos laikos.

LoДЈiskДЃs versijДЃs tiek argumentos apgalvoti iespД“jamie/neiespД“jamie notikumi, ticami/neticami spriedumi, vai/un loДЈiski/neloДЈiski pieЕ†Д“mumi. LoДЈika ir enerДЈijas paЕЎas kontrolД“ts izziЕ†as instruments. EnerДЈija pati sevi kontrolД“ un vienlaicД«gi informДЃcijas apstrДЃdДЃtДЃju/formД“tДЃju/kombinД“tДЃju loДЈiskie kombinДЃciju atbilstД«bДЃm, priekЕЎ iespД“jamas, un/vai tikai enerДЈijai zinДЃmajai vД“sturiskai hronoloДЈiskai autentiskai Д«stenД«bai, adekvДЃtam loДЈiskam slД“dzienam. Tikai tad ja ir apzinДЃti visi notikuma faktori/iemesli loДЈika dot pilnД«gi viennozД«mД«gu, bez pretrunas elementiem loДЈisko spriedumu. Tuvu Д«stenД«bai ir tДЃds loДЈiski argumentos pamatos rezultДЃts, kur pat abstrakti nevar apЕЎaubД«t notikumu loДЈiskДЃ algoritma loДЈiskДЃs darbД«bas/pretdarbД«bas, kДЃ vienД«go iespД“jamo scenДЃriju notikumam-tuvu autentiskam. Pie Д«stu atbilstoЕЎu loДЈisko argumentu izmantoЕЎanas nonДЃk pie adekvДЃtДЃ slД“dziena, loДЈiski sinhronizД“jas apziЕ†ДЃ visas notikumu darbД«bas ar apziЕ†ДЃ loДЈiskДЃs harmonijas pavadoЕЎДЃm emocijДЃm-Dabas jaunrades balva par Д«stenД«bas loДЈiku. Var Д«stenД«bas novД“rtД“jumu meklД“t pie autoritДЃtes, bet tomД“r lai toВ novД“rtД“ pati enerДЈija ar emociju reakciju, ir /vai nav Д«stenД«ba-autentiski objektД«va, autentiskais esamД«bas vД“rtД“tДЃjs-bДЃzes informДЃcijas avots. Ja vД“l nav atrasta loДЈisko spriedumu Д«stenД«ba, bet tikai,,subjektД«vДЃ patiesД«ba В«В», tad rodas ЕЎaubas, kuras pavada nepДЃrtrauktДЃ atbilstoЕЎu citu argumentu meklД“ЕЎanДЃ ar emocionДЃlu sapratni, ka -un/vai/ja/ne, nepabeigts vД“l ir loДЈiskai uzdevums. InformДЃcijas analД«zД“ ir paradokss-informДЃcija ir enerДЈija, Д«stenД«bas meklД“jumos enerДЈijas noformД“to informДЃciju, pati pД“ta sevi-ar enerДЈiju-bioloДЈiskДЃs matД“rijas intelektu, meklД“ loДЈikДЃ jД“gas bЕ«tД«bu. InformДЃcijas loДЈiku adekvДЃtus apziЕ†as spriedumus nedot/maisa/bloД·Д“ personД«bas EGO un sabiedrД«bas,,apziЕ†asВ» sistД“mas uzskati, stereotipi, statuss, tas ir likumsakarД«gi jo sabiedriskas sistД“mas organizД“ЕЎana ir subjektД«vi interpretД“ta informДЃcijas vД“rД«ba, kombinД“jot toВ sistД“mas identitДЃtes aktuДЃlai jД“gai- (ES-MД’S) domДЃjam identiski (kopД“ЕЎanas rezultДЃts) -esam ar tДЃdДЃm informДЃcijas spriedumu vД“rtД«bДЃm. SubjektД«vДЃ identitДЃtes vД“rtД«ba ir konkurences-izdzД«voЕЎanas adaptД«vДЃs vД“rД«bas modulis- atbilstoЕЎu vД“rtД«bu akceptam sabiedrД«bДЃ. PДЃrsvarДЃ loДЈiskДЃ veselДЃ saprДЃta adekvДЃtus neatkarД«gus spriedumu bloД·Д“ pretpols -izdzД«voЕЎanas instinkts, sugas esamД«bas eksistences-attД«stД«bas, vairoЕЎanДЃs garantД“tДЃs fundamentДЃlДЃs bДЃzes informДЃcijas vД“rtД«bas- informДЃciju transformД“jot adaptДЃcijas algoritmos.

PrimДЃri tapis, vai jau- eksistД“jis EsamД«bas tapЕЎanas likums, ierosinДЃja enerДЈijas eksplozijas primДЃro notikumu. Tapa laika -telpa-dimensijas-Visums, vietu enerДЈijai- matД“rijai paЕЎai (auto) realizД“t savu iespД“ju potenciДЃlu un toВ veiksmД«gi veic. EnerДЈijas nezЕ«damД«bas likums nodroЕЎina EsamД«bas eksistenci un pavienoto nemainД«go/mainД«go vД“rtД«bu raЕЎanДЃs plЕ«smu-notikumu jД“gas bЕ«tД«bu. EnerДЈijas jД“ga ir realizД“t savu spД“ka potenciДЃlu likumsakarД«bu organizД“tДЃs sistД“mДЃs. SpД“ks rada kustД«bu un tДЃ izraisД«tas vД“rtД«bu likumsakarД«bas notikumus -laika telpas loДЈiskajДЃ attД«stД«bas ceДјДЃ. EsamД«bas primДЃrДЃ jД“ga -eksistД“t-dinamika-attД«stД«ba-evolЕ«cija. SavstarpД“jДЃs enerДЈijas-matД“rija-bioloДЈiskДЃs mijiedarbД«bas izveidot maksimДЃli loДЈisko pozД«ciju- potenciДЃla organizД“tДЃ sistД“mДЃ. LoДЈiska kombinДЃcija ir maksimДЃli visu loДЈisko elementu Д·Д“des kontaktu savienojumi ar vД“rtД«bu Д«paЕЎД«bu atbilstД«bu- bez loДЈiskДЃm pretrunДЃm. Pareizas loДЈiskДЃs konstrukcijas mozaД«kas notikumu zД«mД“jumДЃ-viss ir pД“c izmД“riem, laika/vietas savienojas perfekti ЕЎuvД“s kopДЃ visi elementi-loДЈiskДЃs konstrukcijas pilns funkciju komplekts, izvД“lД“tДЃ atbilstoЕЎДЃ loДЈikas algoritmДЃ. MaksimДЃli loДЈiskДЃs sistД“mas kombinДЃciju nodroЕЎina visu spД“ku savu pozД«cijas potenciДЃlu realizДЃciju notikumos- priekЕЎ loДЈiskДЃ spД“ku dinamikas-pretenziju (pretenzijas formД“ potenciДЃla iespД“jas) rezultДЃta. Notikumu loДЈiskais rezultДЃts ir dotajДЃ brД«dД«/mirklД« realitДЃtД“ aktuДЃlajДЃm spД“ku dinamikДЃ, neizbД“gama notikumu plЕ«smas kombinДЃcijaВ вЂ“ informДЃcijas algoritmu (bДЃzes likums) diktД“ta. EnerДЈija realizД“ savu spД“ka Д«paЕЎД«bu potenciДЃlu savstarpД“jДЃs mijiedarbД«bДЃs noformД“jot sistД“mas notikumu procesos. NoformД“tДЃs sistД“mas Д«paЕЎД«bas ir apstДЃkДјu, faktoru procesa dinamikas, informДЃcijas vД“rtД«bu Д«paЕЎД«bu summa-kombinДЃcijas rezultДЃts. Eksploziju viДјЕ†os no pirmajiem tapЕЎanas mirkДјiem iespД“jams sДЃka darboties Dabas-fizikas likumi-loДЈika-informДЃcija. Fizikas likumu dinamikas- attД«stД«bas bЕ«tД«ba ir enerДЈijas/matД“rijas Д«paЕЎД«bas ar pretД“ju vД“rtД«bu pozД«cijДЃm-notikumu reakciju mijiedarbД«ba. EnerДЈijas sistД“mas veidos-kinД“tiskДЃ enerДЈija un potenciДЃla enerДЈija. DaЕѕДЃdi enerДЈijas veidi nonДЃkot savstarpД“jДЃ kontaktДЃ toВ ietekmes spД“ka laukДЃ -pievelkas, vai atgrЕ«Еѕas, vai/un atdala enerДЈiju/uzkrДЃj enerДЈiju, ЕЎo mijiedarbД«bu nepДЃrtrauktД«bu nodroЕЎina-garantД“ fizikas nemainД«gie fundamentДЃlie likumi eksistД“joЕЎie eksplozijas inflДЃcijas viДјЕ†os. Notikumi noformД“ informДЃcijas vД“sturisko identitДЃti terminos, jД“dzienos. SavstarpД“ji mijiedarbojoties/kontaktД“joties tiem vai citiem spД“kiem- enerДЈija-matД“rija-telpa-laiks formД“ sistД“mu vД“sturisko cikliskumu. Dialektikas cikli noformД“jas, jo notikumi attД«stДЃs sava veida,,spirДЃles virpulД«В» (analogi kДЃ galaktikas-bДЃzes primДЃrДЃ kustД«bas trajektorija) daЕѕДЃdu spД“ku kontrolД“tajos informДЃcijas vД“rtД«bas enerДЈijas laukos. EnerДЈija -matД“rija savstarpД“ji mijiedarbojoties iegЕ«st citu sistД“mДЃ potenciДЃla pozД«cijas kombinДЃciju-tДЃs nozД«mi. EnerДЈija savu pozД«cijas potenciДЃlu summД“jot izraisa kardinДЃlas pДЃrmaiЕ†as sistД“mДЃs Д·Д“des reakcijДЃs, veic darbД«bas -darbu. PДЃrvД“rtД«bДЃs notiek enerДЈijas pozД«cijas maiЕ†as un notikuma rezultДЃtДЃ noformД“jas cita informДЃcijas vД“rtД«ba-pozitД«va vai/un negatД«va. Datu, informДЃcijas notikumus-izmaiЕ†as pozД«ciju potenciДЃlos-procesu vai/un notikuma rezultДЃtu- informДЃciju var nokopД“t un izmantojot informДЃcijas nesД“jus-informДЃcijas uzsvД“rД“jus/saglabДЃtДЃjus atmiЕ†ДЃ, un toВ tДЃlДЃku izmantoЕЎanu zinДЃЕЎanu iegЕ«ЕЎanai. InformДЃcijas nesД“ji, ir/vai nav ar paliekoЕЎu informДЃcijas atmiЕ†u. Neviena sistД“ma EsamД«bДЃ nevar noformД“ties pilnД«bДЃ, jo pat pie ЕЎД·ietamas subjektД«va vД“rtД“juma, ka sistД“ma ir gatava (subjektД«va ilЕ«zija), tДЃ nav, jo turpina notikt sistД“mДЃ, vai ДЃrpus tДЃs citi saistД«ti-tieЕЎi/netieЕЎi notikumi eksplozijas dinamikas diktД“ti. EsamД«bas enerДЈijai/matД“rijai/bioloДЈiskai matД“rijai noformД“tas sistД“ma-sistД“mДЃs nav miera stДЃvokДјa, jo viss ir nepДЃrtrauktДЃ kustД«bДЃ un pДЃrmaiЕ†ДЃs-laika telpДЃ.

PretД“ju enerДЈijas spД“ku bДЃzes dinamikas princips- kustД«bas mijiedarbД«ba nepДЃrtraukti notiek eksplozijas nesoЕЎos bДЃzes vilnД«, kurЕЎ sastДЃvoЕЎs no daЕѕДЃdu vД“rtД«bu viДјЕ†iem-Д«paЕЎД«bu viДјЕ†iem- laika telpДЃ. KustД«bas noformД“jas starta enerДЈijas izspolД“ЕЎanДЃs-substances sadalД«ЕЎanДЃs eksplozijДЃ- paЕЎa radД«tajДЃs dimensijДЃs- telpas inflДЃcijДЃ. SДЃk darboties primДЃrДЃ bДЃzesВ вЂ“ likums-likumos/sistД“ma- sistД“mДЃs/ notikums-notikumos/ kustД«ba-kustД«bДЃs/telpa-telpДЃs/laiks -laikos/notikumus-notikumДЃ/vД“sture-vД“sturД“s/attД«stД«ba -evolЕ«cijДЃ/vД“rtД«ba-vД“rtД«bДЃs. Notikumos atbrД«votДЃ enerДЈija vienlaicД«gi atbrД«voja/radД«ja/izveidoja/noformД“ja pД“c realitДЃtes esamД«bas stДЃvokДјa fakta bДЃzes likumus-esamД«bu-telpu-dimensijas-relatД«vo laika atskaitiВ вЂ“ matД“riju-bioloДЈisko matД“riju. EsamД«bДЃ loДЈiskДЃs pДЃrvД“rtД«bas notiek nepДЃrtrauktiВ вЂ“ visam/visur- kas eksistД“ja -eksistД“-eksistД“s, vienlaicД«gi ir- vai/un, saglabДЃjies pagДЃtnes/tagadnes/vai/un summД“ts viss, vai/un selektД«vi tagadnes- nДЃkotnes- informДЃcijas atmiЕ†as nesД“jos. EnerДЈijas-matД“rijas notikumi ir informДЃcija-izmaiЕ†as enerДЈijas-matД“rijas Д«paЕЎД«bДЃs ir notikums-nokopД“ts autentiskajДЃ notikuma informДЃcijДЃ, interpretД“ts subjektД«vam pieprasД«jumam.

EsamД«bas dinamikas jД“gu var iegЕ«t salД«dzinot toВ ar tДЃs teorД“tisku hipotД“tisku pretД“ju stДЃvokli. Tiek salД«dzinДЃjumДЃ iegЕ«ta esamД«bas notikumu jД“ga pret citu relatД«vo,,NE inflДЃcijasВ» mono jД“gu. PieЕ†emsim hipotД“tiski modulДЃcijДЃ citu loДЈiski iespД“jamu versiju. EsamД«ba tapusi tikai ar vienu vienД«go bДЃzes fizikas likumu, tikai vienam notikumam. PieЕ†emsim hipotД“tiski (teorД“tiskДЃ modulДЃcija citu iespД“jams likumu izpildД«jumДЃ), ka nav enerДЈijas nezЕ«damД«bas likuma/potenciДЃla pozД«cijas maiЕ†a, kas tad notiek teorД“tiskДЃ likumu modulДЃcijДЃ-substance paliek vienД«gajДЃ notikumДЃ, kurЕЎ nevar turpinДЃties transformДЃcijДЃs, ieЕ†em vienД«go iespД“jamo pozД«ciju un,,mono sistД“mДЃВ» paliek tur vienmД“r, nav dinamikas, pДЃrvД“rtД«bu, sistД“mu daЕѕДЃdД«bu, nav daudzveidД«gДЃs pasaules ar tДЃs pДЃrvД“rtД«bu iespД“jДЃm. TДЃdos hipotД“tiskos notikumos EsamД«ba kДјЕ«st par,,NE EsamД«buВ» -bez nДЃkotnes iespД“jДЃm -tikai vienu konstantu jД“gu iespД“jas liegtu, protams sprieЕѕot par iespД“jamo situДЃciju no esoЕЎДЃs EsamД«bas jau subjektД«vi definД“tajam sparotДЃjДЃm atzД«tДЃm, paЕЎsaprotamam vД“rtД«bДЃm.NE esamД«ba ir cits nesaprotams objekts realitДЃtes subjektiem, tДЃtad nav atbilstoЕЎas vД“rtД“juma pozД«cijas ar ko vispДЃr vД“rtД“t. VД“rtД“jumam var bЕ«t velmju loДЈika, ka tur nekur, nav pretrunu, kuras eksistД“ realitДЃtД“-ideДЃlas harmonijas-sinerДЈijas abstraktais modulis iespД“ju loДЈikas fantДЃzijДЃs. VienД«gДЃ teorД“tiskДЃ iespД“ja atgriezties (ideДЃlДЃ) kurДЃ nav pretrunu ir bijusД« sistД“mДЃ pirms EsamД«bas pirms starta stДЃvoklis, ideДЃli visi vienДЃdi pozД«ciju potenciДЃli-nav principiДЃli iespД“jamas pretrunas-visur, viss, vienmД“r ir identiski neatЕЎД·irД«gs, viens vienД«gs esamД«bas nemainД«gs stДЃvoklis. Ja nav zinДЃmas vД“rtД«bas, tad nav ar ko salД«dzinДЃt/vД“rtД“t-relatД«vai salД«dzinДЃЕЎanai citas vД“rtД«bas ieguvei.,,NE esamД«bas В«pamatvД“rtД«bas visur ir mono -identiski-sinhroni vienДЃdas, kurДЃm nav toВ sastДЃvДЃ transformДЃcijas Д«paЕЎД«bas citos saistД«tos likumos universДЃlam transformДЃcijas iespД“jДЃm. IespД“jama tikai telpas radД«ЕЎana, un viss ar toВ beidzas-tikai viena likuma/likumsakarД«bu ideДЃls, visur, visiem ideДЃlДЃ sinhronДЃ telpДЃ, nav daЕѕДЃdu pozД«ciju/potenciДЃlu/sistД“mu, nav evolЕ«cijas/attД«stД«bas nav daЕѕДЃdД«bas, nav kombinДЃciju iespД“ju tapt jaunДЃm citДЃm sistД“mu Д«paЕЎД«bДЃm, nav dinamikas, eksistД“ tikai viena nemainД«ga mono visam visur jД“ga vienД«gДЃ.

BrД«va -neatkarД«ga (relatД«vi) loДЈiskДЃ domДЃЕЎana dot iespД“ju modulД“t EsamД«bas daЕѕДЃdu versiju raЕЎanos un tДЃs attД«stД«bas procesu likumsakarД«bas- daЕѕДЃdДЃs savstarpД“ji-,, it kДЃВ» pretrunД«gДЃs hipotД“zД“s-versijДЃs, un definД“t EsamД«bas notiekoЕЎo procesus jД“dzienos, pamatot EsamД«bas sistД“mu relatД«vo loДЈisko jД“gu, loДЈisko kombinДЃciju vД“rtД«bas, visДЃs iespД“jamДЃs/neiespД“jamДЃs kombinДЃciju versijДЃs. EsamД«bas likumsakarД«bu notiek dabisks informДЃcijas attД«stД«bas process-jauni atklДЃti fakti dot definД“t jaunus zinДЃmos un vienlaicД«gi nezinДЃmos, iztrЕ«kstoЕЎДЃs vД“rtД«bas- priekЕЎ izzinДЃЕЎanas procesa loДЈiskДЃs Д·Д“des turpinДЃjuma. LoДЈiskДЃs versijas tiek modulД“tas uz Д«stenД«bДЃ jau funkcionД“joЕЎiem modeДјiem-faktiem, pielДЃgojot toВ versijas loДЈiskДЃm asociatД«vДЃm analogДЃm idejДЃm, pamatojot ar iespД“jamiem loДЈiski pamatotiem spriedumu formДЃtu saturiemВ :

вЂ“В Argumentiem/pieЕ†Д“mumiem/abstrakcijДЃm/fantДЃzijДЃm/faktiem/likumiem /likumsakarД«bДЃm/tД“liem/ varbЕ«tД«bДЃm/ matemДЃtiskiem aprД“Д·iniem/ zinДЃtniskiem pierДЃdД«tiem faktiem/versijДЃm/pieЕ†Д“mumiem/aksiomДЃm/apgalvojumiem.

вЂ“В notikuЕЎu notikumu likumsakarД«bДЃm, definД“tas daЕѕДЃdДЃs EsamД«bas mДЃcД«bДЃs, skolДЃs, institЕ«cijДЃs, grupu, grupД“jumu pasaules uzskatu vД“rtД«bu sapratnД“.

RealitДЃtei adekvДЃtДЃ loДЈiskДЃ domДЃЕЎana dot atЕЎД·irt likumus-likumsakarД«bas no abstraktiem pieЕ†Д“mumiem, ideoloДЈiskas pДЃrliecД«bas, kuru vД“rtД«bai ir cita nozД«me, motivДЃcija notikumu vД“rtД“jumam. Par esamД«bas tapЕЎanu- raЕЎanos var spriest-domДЃt-analizД“t ar loДЈikas Dabas dotajiem instrumentiem -mehДЃnismu, loДЈisko analД«tiku. LoДЈikas mehДЃnisms, instruments ir universДЃls izziЕ†as, uzziЕ†as- apziЕ†as intelekta analizators-loДЈisko vД“rtД«bu, likumsakarД«gu konstatД“jis algoritmos ar definД«ciju. LoДЈikas rezultДЃti ir atkarД«gi no loДЈikas mehДЃnismДЃ izmantotajiem moduДјu izmantotajДЃm prizmДЃm/sietiem-abstraktais, vai /un faktu modulis, vai pieЕ†Д“mumu, vai/un fantДЃziju modulis. AtbilstoЕЎi izmantotajam modulim vienmД“r bЕ«s atbilstoЕЎs formДЃtam samaltais caur loДЈikas tipa ЕЎablona sietu loДЈiskais rezultДЃts, vai /arД« -jauns, cits -cita,,subjektД«va В«formДЃta starprezultДЃts uz tДЃlДЃku loДЈisko apstrДЃdi.

NospraustДЃ loДЈiskДЃ ceДјa karte ir Д«stenД«bas izziЕ†a, vai loДЈiskais strupceДјЕЎ, trЕ«kst loДЈisko darbД«bu sistД“mas visu saistД«to notikumu funkciju noformД“ЕЎanai-piesaistД«ЕЎanai. LoДЈikas instrumenti dot iespД“ju modulД“t iespД“jamos cД“loЕ†us un tos noformД“t moduДјos, un tДЃlДЃk izvirzД«t daЕѕДЃdДЃs relatД«vДЃs loДЈiskДЃs/neloДЈiskДЃs versijДЃs. ProcesДЃ iegЕ«ti fakti, bet trЕ«kst pilnД«gai loДЈiski pamatotai Д·Д“dei kДЃda iztrЕ«kstoЕЎa fakta, vai/un nesoЕЎДЃs saderД«gas konstrukcijas elementa, toВ var aizvienot ar pieЕ†Д“mumu/derД«gu -saderД«gu loДЈisko vД“rtД«bu, vai/un pagaidu konstrukcijas iespД“jamД«bu, vai/un saderД«gu iztrЕ«kstoЕЎu abstrakta tipa sintezД“tu -modulД“tu,, it kДЃ faktuВ». LoДЈika ДЈenerД“ lielu daudzumu iespД“jamu versiju, derД«gu/nederД«gu kuru analoДЈijas tiek kopД“tas/pДЃrЕ†emtas no RealitДЃtД“ jau eksistД“juЕЎam sistД“mu algoritmu moduДјiem, jo var modulД“t ar tikai tДЃm vД“rtД«bДЃm kuras jau eksistД“ darbojoties realitДЃtД“ un ir asociatД«vi loДЈiski saderД«gas versijai. RealitДЃtes moduДјi ir tieЕЎДЃ hronoloДЈiskДЃ vД“sturiskДЃ transformДЃcija no bДЃzes notikumiem, daudzu likumsakarД«bu konstatДЃcijas, ir loДЈisko ideju izejmateriДЃls, protams atradenis modelД“jas loДЈikas fantДЃzijas mehДЃnismДЃ, cita jau pieejama informДЃcijas apstrДЃdes mehДЃnisma nav. FantДЃziju loДЈikai ir savi abstrakti plastiski transformД“jami/adaptД“jami loДЈikas algoritmi, kuri Дјauj savienot abstraktas, un/vai dД«vainas idejas (nav reДЃlu pieradД«tu faktu, visas loДЈiskДЃs sistД“mas atkarД«gu darbД«bu iespД“jamД«bai) ar pieЕ†Д“mumu, iespД“jamД«bu statusu, abstraktais fakts, vai,,NE faktuВ» kombinДЃcijДЃs loДЈiskais secinДЃjums.,,NE faktuВ» loДЈiskie secinДЃjumi aktivizД“, atklДЃj nezinДЃmos tД“mai -kuri ir jДЃmeklД“ -ir definД“ts ceДјa marЕЎruts ko meklД“t.

HipotД“tiski iespД“jams, ka ir citas,,RealitДЃtesВ» ar citiem,, NE fizikasВ» likumiem, bet nezinot citu sistД“mu/,,NE sistД“muВ» faktus/NE faktus, pat fantДЃzijДЃs nevaram modulД“t, tikai, ka tur ir citДЃdДЃk, savДЃdДЃk, bet kДЃ citДЃdДЃk-vienД«gais iespД“jamais loДЈiskais atzinums-iespД“jams ir sistД“ma, bet nezinДЃma- kДЃda veida, vienД«gДЃ loДЈiskДЃ vД“rtД«ba, ko ir iespД“jams secinДЃt. ApziЕ†a nevar spriest par lietam par kurДЃm nav vispДЃr nekДЃdas informДЃcijas, pat fantДЃzijas priekЕЎtatu. IespД“jams tДЃlДЃ nДЃkotnД“ bЕ«s iespД“jams izskaitДјot (tehnoloДЈiju skaitДјotДЃju jaudu attД«stД«ba) kДЃda bЕ«tu realitДЃte, ja izmainД«sies kДЃds no fundamentДЃlajiem Dabas likumiem, ja vispДЃr tas bЕ«tu iespД“jams principiДЃli. Ja izmainД«tos kДЃds no bДЃzes fundamentДЃliem likumiem -Д·Д“des pДЃrvД“rtД«bas notikumu reakcijДЃs- RealitДЃtД“ loДЈiski nebЕ«s kДЃ tagad esoЕЎДЃ-bet citas fizikas likumu izpildД«juma versijДЃ, ar varbЕ«tД«bu, ka vispДЃr var funkcionД“t esamД«ba citu fizikas likumu vadД«bДЃ-citu neatbilstoЕЎu NE likumu totДЃls haoss- nav bДЃzes likumu kontrolД“tas enerДЈijas/,,NE enerДЈijasВ» kontroles varas. Viss kas eksistД“ ir vienД«gДЃs autentiskДЃ dzimtДЃ visuma RadД«tДЃja radД«ts, un tДЃ ir vienД«ga iespД“jamДЃ aktuДЃla jД“gas bЕ«tД«bas eksistence Visuma identitДЃtei. RealitДЃte ir Visuma RadД«tДЃja enerДЈijas IdentitДЃtes jД“gas bЕ«tД«ba.

Ir noticis-fakts, eksplozijas rezultДЃtДЃ iespД“jams identiski vienДЃdu potenciДЃlu, vai daЕѕДЃdu potenciДЃlu noticis EsamД«bas tapЕЎanas notikums. IespД“jams primДЃrais potenciДЃls savДЃ primДЃrajДЃ stДЃvoklД« -kritiskДЃ vД“l NE masa, eksplozijДЃ transformД“jДЃs par enerДЈiju un masu-matД“riju. TapusД« EsamД«ba atrodas nepДЃrtrauktos eksplozijas transformД“tДЃs daЕѕДЃdДЃs dinamikas matД“rijas/ enerДЈijas viДјЕ†os, veidojot sistД“mu- sistД“mДЃs-exa/ato sistД“mas. EnerДЈijas realizДЃcija notiek ar universДЃlo likumu iespД“ju potenciДЃlu. EnerДЈija transformД“jusies par matД“riju un notikumu projekcija/kopija izplatД«tajДЃ transformД“tДЃ informДЃcijДЃ. Lai iegЕ«tu/notiktu pДЃrvД“rtД«bas informДЃcijas/enerДЈijas вЂ”matД“rijas mijiedarbД«bДЃs, tДЃs notiek ar bДЃzes ierosinДЃtiem kontrolД“tiem likumiem- fizikas/Д·Д«mijas reakcijas procesos. Notikumu nepДЃrtrauktД«bu nodroЕЎina bДЃzes likumu konstantums un gaismas ДЃtrumu esoЕЎДЃ enerДЈija. InformДЃcija pДЃrvД“rtД«bas iegЕ«st paliekoЕЎus/ierakstД«tus kodus informДЃcijas nesД“jos-objektД«vo un civilizДЃciju subjektД«vo likumsakarД«bu procesos.

DuДЃlДЃs loДЈikas hipotД“tiskos daЕѕДЃdu iespД“ju spriedumos, ka EsamД«ba varД“ja, rasties/tapt no citas,,NE esamД«basВ»,no cita savДЃdДЃku/citu likumu substances, vai/un sistД“mas no kura procesa ir iegЕ«ts, vai mantots duДЃlisma pozД«ciju (Dialektikas) bДЃzes likums procesa dinamikai- Makro sistД“mДЃm. HipotД“tiski loДЈiski ir iespД“jams daЕѕДЃdДЃs versijas, daЕѕДЃdi likumu izpildД«jumi, daЕѕДЃdДЃs-,,NE esamД«basВ» un iespД“jamas citas EsamД«bas, par kuru eksistences iespД“jamД«bu dot spriest iespД“ju modulДЃcijas loДЈika, kura balstДЃs uz universДЃlo izpildД«jumu Д«paЕЎД«bu iespД“jДЃm-tur /nekur, vai citur, vai tur nezin kur, nav vietas- laika telpas faktu norДЃdes, tikai iespД“jami pieЕ†Д“mumi, ka bez telpas nav EsamД«bas, lai vispДЃr bЕ«tu kustД«ba-jebkДЃda, loДЈiskДЃs modulДЃcijas saprДЃta sprieduma secinДЃjums. Izmantojot loДЈiskos algoritmus (pД“tД«ЕЎanas instruments) tiek pieЕ†emtas iespД“ju varbЕ«tД«bas-matemДЃtiski iespД“jams/abstrakti iespД“jams, tad tas arД« iespД“jams hipotД“tiski-loДЈiski hipotД“tisks secinДЃjums-nezinДЃmo loДЈiskais secinДЃjums-nav telpas-nav vietas kustД«bai spД“kiem, nav laika atskaites koordinДЃЕЎu-nav pat citas,,esamД«basВ» Д«paЕЎД«bu priekЕЎstatu.

HipotД“tiski (cita versija) ja EsamД«ba ir transformД“jusies no citas eksistД“joЕЎas,,NE esamД«basВ», tad ir jДЃbЕ«t mantoto bijuЕЎo tur-nekur (nav termina) notikumu vД“sturei /transformД“to likumu citДЃm versiju kopijДЃ, ja,,tur -nekur/kaut kurВ» ir lД«dzvД“rtД«ga enerДЈijas izpildД«juma,, NE-esamД«baВ». ApziЕ†a var fantДЃzijДЃs modulД“t tikai ar enerДЈijas likumu/likumsakarД«bu lД«dzvД“rtД«gas sistД“mas, bet ne,,NE enerДЈijasВ» -,,Ne esamД«buВ», pat fantДЃzijДЃs modulД“t ir neiespД“jami, ja nav kustД«bas/telpas/laika vД“rtД«bu sapratnes. Laiks un sistД“mas telpa ir vienoti. BioloДЈiskДЃs bЕ«tnes domДЃ ar enerДЈiju un kДЃ enerДЈija, un enerДЈijas likumu likumsakarД«bДЃs-enerДЈijas radД«tДЃ kontrolД“tДЃ loДЈikДЃ. EnerДЈija/matД“rija/bioloДЈiskДЃ matД“rija ir informДЃcijas nesД“ja, un informДЃcija nekad /nekur /nevar un nekad nepazЕ«d, ar nosacД«jumu ja ir reДЃlДЃs saglabДЃtas EsamД«bas enerДЈijas Д«paЕЎД«bas bДЃzes likumos.,,NE enerДЈijaВ» kurai var nebЕ«t informДЃcijas nesД“ja Д«paЕЎД«bu pД“c Д«paЕЎД«bu uzbЕ«ves, tad enerДЈija nevar pДЃrkodД“t /atkodД“t,,NE- enerДЈijasВ» informДЃciju. BДЃzes EsamД«bas identitДЃte-enerДЈija /transformД“tДЃ enerДЈija matД“rijДЃ, bioloДЈiskДЃ matД“rijДЃ/informДЃcijДЃ, un tikai toВ starpДЃ iespД“jams kontakts-informДЃcijas apmaiЕ†ai un mijiedarbД«bai. InformДЃcijas uztvere, apmaiЕ†a ir -enerДЈijaВ вЂ“ enerДЈija, var uztvert /kontaktД“ties tikai ar autentisko enerДЈiju un tДЃs likumu informДЃcijas produktiem. TeorД“tiski ir iespД“jas atkodД“t,,NE enerДЈijasВ» ziЕ†as ar enerДЈijas formДЃtu, bet tikai kДЃ, ar kДЃdiem tipa, veida enerДЈijas dekodД“tДЃjiem. Analogi kДЃ ar faktiem- tos ir jДЃpierДЃda ar notikumiem, arД« neesamД«bu ir jДЃpierДЃda, bet tikai nav notikuma ar kuru pierДЃdД«t, bet teorД“tiski viss ir,,it kДЃВ» iespД“jams.

Ja notiek fundamentДЃlДЃ dabas (fizikas) likuma izmaiЕ†a HipotД“tiski (kДЃ bЕ«tu- ja notiktu tДЃ) esamД«ba var atgriezties sДЃkuma pozД«cijДЃ, atpakaДј pie pilnД«ga ideДЃla, bet tad tiek zaudД“ta pretpolu sistД“mu dinamikas jД“ga-atpakaДј uz absolЕ«tu ideДЃlu, bet ar pazaudД“tu iespД“ju hipotД“tiski realizД“ties citos notikumos/ citДЃs sistД“mДЃs/citДЃ fizikДЃ. TeorД“tiski (iespД“ju loДЈika) ja EsamД«ba ir tapusi no citas esamД«bas substances, tad ir citas EsamД«bas-netieЕЎs teorД“tiskai pierДЃdД«jums, bez faktiem-filozofisks (vai/un)В вЂ“ filozofisks prДЃtojums. JautДЃjums, vai EsamД«bas starta substance tapa uzreiz ar universДЃlajДЃm pДЃrvД“rtД«bu Д«paЕЎД«bДЃm, vai tДЃ arД« ir evolucionД“jusi no citДЃm ne esamД«bu (nav informДЃcijas, tikai hipotД“tisks pieЕ†Д“mums) substancД“m, lД«dz bДЃzes likumu noformД“ЕЎanai, un tad notika pirmais tapЕЎanas notikums, esamД«bu/,,Ne esamД«buВ» vД“sturД“-viss pirmo reizi, vienmД“r pirmais gДЃjiens, pirmais vД“sturiskais hronoloДЈiskais mirklis.

InformДЃcijas loДЈikas likumu bДЃze- EsamД«bas eksistД“joЕЎie loДЈiskie fundamentДЃlie likumi, pilnД«gai EsamД«bas kontrolei- primДЃri (eksplozijas) tapuЕЎai autentiskai substancei вЂ”visur/visiem/vienmД“r priekЕЎ sistД“mas-sistД“mДЃs attД«stД«bas-evolЕ«cijas-duДЃlДЃs dialektikas notikumu procesiem. HipotД“tiski ja tДЃ nebЕ«tu, tad nebЕ«tu paЕЎa loДЈiskДЃ informДЃcijas nesД“ja -loДЈiskДЃ spriedД“ja, un NE-likumsakarД«gi nebЕ«tu/neeksistД“tu jД“dzienu un toВ procesu- ko/par ko/kam/priekЕЎ kam spriest- apspriest, nesaprotami kas/kur/kДЃpД“c vispДЃr nenotiek, tikai viens- bez turpinДЃjuma notikums, pilnД«gДЃ NE- sistД“mu pilnД«gДЃ sinhronДЃ haosДЃ-organizД“tДЃ kustД«bДЃ, bez likumsakarД«bДЃm un sistД“mu attД«stД«bas-bezjД“dzД«ga eksistences (jД“ga loДЈiski notikumi),,NE eksistenceВ»В вЂ“ nebЕ«tu loДЈisko jД“dzienu pieprasД«juma- vДЃrdu /terminu/jД“dzienu/formulu, kuru satura bЕ«tД«ba ir apzinДЃtДЃ eksistences loДЈiskДЃ jД“ga noformД“ta kodД“tДЃs sistД“mДЃs vД“rtД«bДЃs. HipotД“tiski ja nebЕ«tu loДЈikas, nebЕ«tu attД«stД«bas kДЃ tДЃdas, nebЕ«tu saprДЃta intelekta loДЈikas/tehnoloДЈiju mДЃkslД«gДЃ intelekta, savstarpД“ji saistД«tu sistД“mu moduДјu konstrukciju. EsamД«bas jД“ga ir sistД“mu dinamikas loДЈika- evolЕ«cijas attД«stД«ba-enerДЈijas Д«paЕЎД«bu transformДЃcija- realizДЃcija notikumos. EsamД«bas savstarpД“jo saistД«to likumu algoritmi ir toВ loДЈiskas darbД«bas definД“tos un vД“l nedefinД“tos algoritmos. Eksistences loДЈika- jД“gas nesД“ja. SistД“mu jД“gaВ вЂ“ resursu attД«stД«ba un toВ organizД“ЕЎana loДЈiskДЃs loДЈistikas izpildД«jumДЃ definД“tДЃs civilizДЃciju sistД“mДЃs. SistД“mu jД“ga tiek definД“ta argumentu pamatojuma algoritmos, aktuДЃli relatД«vajiem procesiem.

IespД“jami daЕѕДЃdi esamД«bas notikumu procesu cД“loЕ†i-zinДЃmi un nezinДЃmi, definД“ti un/vai pieЕ†Д“mumi, versijas, un/vai hipotД“zes. Lai saprastu/izprastu, ir jДЃzina bДЃzes likumu procesu bДЃzes pamatus-intuitД«vi/pieЕ†Д“mumos/varbЕ«tД«bДЃs vai /un, uz pieredzes/zinДЃЕЎanДЃm- informДЃcijas zinДЃЕЎanu bДЃzes. Pieredze definД“ta terminos/jД“dzienos ir likumsakarД«bu noskaidroЕЎana un toВ izmantoЕЎana. Zinot dabas (fizikas) likumus tiek radД«tas tehnoloДЈijas, analogi izzinot informДЃcijas darbД«bas/iedarbД«bas likumus tiek vadД«ta sabiedrД«ba un tДЃs izveidotДЃs sistД“mas-civilizДЃciju/grupu /grupД“jumu loДЈisko ideju -ideoloДЈijas-ietekmes informДЃcijas vД“rtД«bas.

EsamД«bas uzbЕ«ve ir konstanti loДЈiska un notikumu darbД«bas notiek ar loДЈiskiem algoritmiem, citu zinДЃmu formulu lai noformД“tu sistД“mu darbД«bu neeksistД“, vismaz zinДЃmi paЕЎlaik nav, var apgalvot, bet pierДЃdД«t nevar. DzД«ves ritums ir loДЈiskas Д·Д“des notikumu plЕ«sma, kuru var izmainД«t un tiek mainД«ta loДЈiskos lД“mumos, loДЈikas konstrukcijas ietvaros. Katra situДЃcija pieprasa loДЈisku, tДЃs risinДЃjumu, piedДЃvДЃjot vai nepiedДЃvДЃjot variantu versijas. Visas situДЃcijas ir loДЈisku notikumu summas rezultДЃts, ir informДЃcijas loДЈikas produkti, visДЃm situДЃcijДЃm ir vienmД“r kДЃds loДЈisks risinДЃjums, bet ja situДЃcija netiks pareizi/adekvДЃti definД“ta, tad netiks tДЃ loДЈiski risinДЃta, bet toВ gaida vienalga loДЈisks iznДЃkums, pareizДЃk pret toВ dalД«bniekiem neloДЈisks, citu notikumu darbД«bas iespД“jamД«bas EsamД«bas sistД“mДЃs neeksistД“.

PieЕ†emsim hipotД“tiski (kДЃ bЕ«tu, ja bЕ«tu), ka EsamД«bai ir identiska pieredze (informДЃcija nesД“jos) citur no citas,,NE esamД«basВ» ЕЎeit, tad faktiski esamД«bas evolЕ«cija nevar notikt, bet visu attД«stД«bu diktД“s pieredzes/vД“stures prakse jau uz zinДЃma informДЃcija ar pozД«cijas praksi, tad attД«stД«bai bЕ«tu cits scenДЃrijs, dominД“tu pieredze, nevis citi evolЕ«cijas likumi -tД«rДЃ informДЃcijas lineДЃla vektoru laukДЃ, bet jau formalizД“ta/formatizД“ta notikumu laukumДЃ. SДЃkuma sДЃkums visam/ visur/ pirmo reizi, pretД« notikumu pirmreizД“jai pieredzei, duДЃli pozitД«vai, un/vai negatД«vai, relatД«vajos spriedumos, atkarД«ba no pozД«cijas situДЃcijas notikumos.

InformДЃcijas loДЈiskДЃs pДЃrvД“rtД«bas

InformДЃcijas loДЈiskai vД“rtД«bai ir paЕЎas Dabas pДЃrЕ†emtДЃs, pieЕЎД·irtДЃs, mantotДЃs universДЃlas pДЃrvД“rtД«bu Д«paЕЎД«bas- mainД«t loДЈisko relatД«vo vД“rtД«bu, jo paЕЎas EsamД«bas loДЈikas funkciju algoritmu uzbЕ«ve ir -relatД«vu vД“rtД«bu kombinДЃcijДЃs. AtkarД«bДЃ no notikumu situДЃcijas-faktoriem-ietekmes pieprasД«juma, loДЈiskДЃ modulДЃcijДЃ tiek noformД“tДЃ spriedumam selektД«vДЃ universДЃlДЃ relatД«vДЃ Д«paЕЎД«ba-relatД«vДЃs salД«dzinoЕЎДЃs vД“rtД«bas komplekts-salikums noformД“ relatД«vo atzinumu aktuДЃlajam procesa pieprasД«jumam.

Tagadnes informДЃcijas un matД“rijas sistД“mu neizbД“gamas izmaiЕ†as tuvДЃ, vai/un tДЃlДЃ nДЃkotnД“ ir bДЃzes enerДЈijas inflДЃcijas procesu bДЃzes garantД“tДЃ aksioma. Notikumu bДЃzes enerДЈijas autentiskie dati/informДЃcija neizmainДЃs, bet izmainДЃs citДЃ informДЃcijas nesД“jДЃ tДЃs subjektД«vais akcentu- kombinДЃciju loДЈiskais vД“rtД“jums, kad informДЃcijas tiek atdalД«ta/nokopД“ta no autentiskДЃ notikumu informДЃcijas avota. JebkurЕЎ noticis notikuma mirklis ir vД“sture -vД“sturД“, tuvДЃ- vai/un tДЃlДЃ hronoloДЈiskДЃ vienotДЃ EsamД«bas identitДЃtes tapЕЎanas inflДЃcijas vД“sture. VД“sturiskДЃs iegЕ«tДЃs pieredzes iegЕ«tДЃs zinДЃЕЎanas tiek izmantota tagadnД“-modelД“ЕЎanai loДЈiskos algoritmos tuvai, vai/un tДЃlДЃkai nДЃkotnei. Dati-informДЃcija attД«stДЃs-evolucionД“ tikai jau uz esoЕЎas datu-informДЃcijas-EsamД«bas informДЃcijas eksistences informДЃcijas nesД“jos tiek nodota stafetes- / bibliotД“kДЃs /arhД«vos/failos/ presД“/medijos/attД«stД«bas nepДЃrtrauktas mantojuma dialektikas bДЃzes likums.

NesaistД«tДЃm laika telpДЃ civilizДЃcijДЃm toВ attД«stД«bas Dialektikas cikli cikliski mainДЃs izmainot laikmeta identitДЃtes simbolus. BДЃzes Dialektikas ciklu pamat princips ir viesiem viens, bet izpildД«jums atЕЎД·irД«gs, atЕЎД·irД«ba no realitДЃtes faktoriem un informДЃcijas attД«stД«bas stadijДЃm. InformДЃciju var izmantot no tДЃlas pagДЃtnes -tagadnД“, izslД“dzot autentisko tДЃs laika atskaiti. BДЃzes vД“rtД«ga vД“rtД«ba ir noderД«ga jebkurДЃ gadsimtam. BijuЕЎie notikumi ir autentiska vД“rtД«ba kurus var subjektД«vi izcelt no vД“sturiskДЃs hronoloДЈijas, un ar tiem manipulД“t-mainot toВ nozД«mi aktuДЃlajam tagadnes subjektД«vajam pieprasД«jumam. EnerДЈija ir EsamД«bas formД“tДЃja, un vienlaicД«gi informДЃcijas nesД“ja. EnerДЈija EsamД«bДЃ ir vД“stures hronoloДЈijas objektД«vo tДЃlДЃk izmainД«to subjektД«vo datu-informДЃcijas nesД“ja- notikumi ar enerДЈiju sinhroni izmaina informДЃciju-viens notikums, bet divi vienoti procesi.

Datus-informДЃciju tiek apstrДЃdДЃta ar loДЈikas mehДЃnismu noformД“jot intelekta loДЈikas secinДЃjumos-loДЈiskie rezultДЃti. Katrai informДЃcijas vД“rtД«bai ir,,ANTI В«vД“rtД«ba/pretmets. Katra informДЃcijas vД“rtД«ba var ieЕ†emt pozД«ciju, vai,,ANTI вЂћpozД«ciju/citu pozД«ciju. InformДЃcijas vД“rtД«ba ir atkarД«ga priekЕЎ, vai /un ar kДЃdu citu relatД«vo vД“rtД«bu tДЃ ir novД“rtД“ta. Nomainot vД“rtД“jamo relatД«vo vД“rtД«bu izmainДЃs loДЈiski vД“rtД«bas novД“rtД“jums. Mainot relatД«vo vД“rtД«bu ar informДЃciju var manipulД“t/kombinД“t/sintezД“t/modulД“t izmainot tДЃs relatД«vo nozД«mi notikumos. PaЕЎu informДЃcijas vienД«bu nevar izmainД«t, bet toВ var izmainД«t kombinДЃcijДЃ ar citu informДЃcijas vienД«bu. TeikumДЃ mainot vДЃrdu, terminu, jД“dzienu vД“rtД«bas mainДЃs subjektД«vДЃ secinДЃjuma pozД«cijДЃ. SacerД“jums ir subjektД«vs stДЃsts, bet tomД“r subjektД«vas pozД«cijas versija, kura atkarД«ga no izvД“lД“tДЃ loДЈikas tipa veida. Faktiski informДЃcijas vД“rtД“jumДЃ-vД“rtД“tДЃjs primДЃri nosaka subjektД«vo pozД«ciju un kДЃdas relatД«vДЃs informДЃcijas vД“rtД«bas tiek izmantotas kontekstiem. SubjektД«va pozД«cija diktД“ to, vai/un citu vД“rtД«bu selektД«vu izvД“li kombinДЃciju loДЈiskai pamatojumam, saiЕЎu rindai-loДЈiskais pamatojums loДЈiskam rezultДЃtam. LoДЈisko vД“rtД«bu izvД“li diktД“ primДЃra pragmДЃtiskДЃ loДЈika, arД« subjektД«vДЃs,,patiesД«basвЂњвЂ“ (melus) izvД“li, kuru,,patiesД«buВ» (melus) akceptД“t, bet kuriem melu statusu atzД«t un toВ nemainД«t. Zinot informДЃcijas nesД“jus subjektД«vo pozД«ciju un subjektД«vo loДЈikas instrumentu tipus, prizmas var prognozД“t toВ neizbД“gamus spriedumus, analogi kДЃ ar bДЃzes fizikas likumiem toВ izmantoЕЎanu tehnoloДЈiju produktos.

EsamД«bas tapЕЎana, civilizДЃciju attД«stД«ta apziЕ†a pieprasa skaidrojumu/spriedumu, kad, kДЃpД“c, ar kДЃdu jД“gu notiek notikumi. Atbildes uz esamД«bas jД“gu dot civilizДЃciju kultЕ«ras. Д’tika/Cita Д’tika/ IdeoloДЈiju teorijas un toВ prakse, kДЃ arД« katrs sev personД«bas EGO pieprasД«jumДЃ-pretenzijas pieredzes novД“rtД“jums, vД“sturiskais novД“rtД“jums. ZinДЃЕЎanas tuvДЃk pietuvina notikumu objektД«vam vД“rtД“jumam. IdeoloДЈijas savДЃ vД“sturiskДЃ praksД“ neizbД“gami sevi diskriminД“ Dialektikas procesu ciklos, paliek tikai formДЃts kurЕЎ vД“l sevi nav diskriminД“jis tДЃ ir- Д’tika. Dialektikas ciklos noformД“jas- Cita attД«stД«ta Д’tika jaunajam adekvДЃtajДЃm prasД«bДЃm-savДЃ evolЕ«cijДЃ var piepildД«t ar jaunu-modernu vД“rtД“jumu un perspektД«vu formД“jamu viedokli. Д’tika jaunajДЃ attieksmД“ var ienest jaunДЃ CivilizДЃcijas vД“rtД«bu ciklДЃ, ar citu morДЃles saturu, kur Д’tika daДјД“ji var aizvietot IdeoloДЈijas formДЃtu vai/un palidinДЃt dominД“jot abu formДЃtu sintД“zД“. Д’tika ir visu pozitД«vo cilvД“cisko vД“rtД«bu satura formДЃts. Д’tika ir sabiedrД«bas definД“tas attieksmes normas -uzvedД«bai, viedoklim. Bez Д’tikas/Citas Д’tikas sabiedrД«bu CivilizДЃcijДЃm paliek vД“l neizmantots veselДЃ saprДЃta formДЃts, bet lД«dz veselДЃ loДЈiski adekvДЃtam formДЃtam ir vД“l tДЃls pretrunu ceДјЕЎ vД“l ejams. SabiedrД«bas organizД“ЕЎanas vД“rtД«ba vД“l ir harmonijas vД“rtД«bas, kur formДЃts pilda sabiedrД«bas pretrunu izlДЃdes daДјД“ju funkciju.

EsamД«bas, visuma mirklim, skaitДјojot Izcelsmes hronoloДЈijas vД“sturi, bet jautДЃjums par esamД«bas jД“gas bЕ«tД«bu ir visgrЕ«tДЃkais, jo tДЃ atbilde var bЕ«t tikai katram subjektД«va. AttД«stoties zinДЃЕЎanДЃm, lД«dzi tДЃm attД«stДЃs loДЈiskas versijas -versijДЃs. InformДЃcijas balstoties uz analogiem esamД«bДЃ esoЕЎiem moduДјiem tos pielДЃgo /modulД“ esamД«bas tapЕЎanas un uzbЕ«ves versijДЃm. Viss kas eksistД“, eksistД“ja, eksistД“s ir enerДЈija, un/vai tДЃs transformДЃciju matД“rijДЃ, bioloДЈiskДЃ enerДЈijas matД“rija. EnerДЈija ir dati/informДЃcija nesadalДЃma vД“rtД«ba. EnerДЈija ir informДЃcija, un informДЃcijas nesД“ja izplatД«tДЃja. EnerДЈijДЃm zina savu autentisko vД“sturisko izcelsmi, bet kДЃ tДЃ lai tos izstДЃsta-vienД«gДЃ autentiskДЃs Д«stenД«bas zinДЃtДЃja. EsamД«bas viena no eksistences jД“gДЃm ir kustД«ba, kura izveido telpu un relatД«vo laika atskaite ritД“jumu. EsamД«bas jД“gu iegЕ«stam modulД“jot pretД“jus procesus-ja nav kustД«bas, inflДЃcijas tad neformД“jas sistД“mas, nav attД«stД«bas-nav nekДЃ, nav pat cerД«bas, nav grantД“to pДЃrmaiЕ†u, ko nodroЕЎina nepДЃrtraukta kustД«ba.

Ja realitДЃtes esamД«bДЃ ir noticis notikums-notikumos, ir tapusi civilizДЃcijas sistД“ma, tad tam ir bijis objektД«vam cД“lonim, kДЃpД“c ir tieЕЎi tДЃds izpildД«juma rezultДЃts, pret iedomДЃto ideДЃlu neatbilstoЕЎs -ir likumsakarД«gs, jo procesos un toВ etapos ir piedalД«juЕЎДЃs bijuЕЎДЃs, daЕѕДЃdas loДЈiskДЃs vД“rtД«bas, kuru summa ir toВ likumsakarД«gs rezultДЃts. Katra loДЈiskДЃ vД“rtД«ba aktivizД“jas noteiktДЃ procesa etapДЃ, kad ir pieejami resursi un toВ aprites izmantoЕЎana. Katram resursam ir tДЃs loДЈisko Д«paЕЎД«bu izmantoЕЎanas jД“ga sistД“mДЃ. EvolЕ«cijas procesos Abstrakto vД«zijas ideДЃlismu nomaina pragmatiskДЃ loДЈika/konstruktД«vДЃ komplicД“tДЃ loДЈika. SistД“mu jaunajos loДЈiskajos apstДЃkДјos var izveidot perfekti, bet ne ideДЃli. Abstrakti ideДЃls paliek kДЃ nesasniedzama jau/vairs ilЕ«zija, bet paliek mД“rД·a statusДЃ-motivДЃcijai, retorikai, lozungiem, ilЕ«ziju mД“rД·iem

InformДЃcijas loДЈiskДЃs vД“rtД«bas sistД“mДЃ, vai priekЕЎ sistД“mas ir saistД«tas, vai nav saistД«tas, vai plДЃna/shД“mas konstrukcijДЃ bЕ«s saistД«tas funkcionДЃli. Saites ir pagaidu/procesa, vai iegЕ«tДЃ rezultДЃtДЃ. Saites veido saistД«bas, vai tДЃm ir informatД«vs raksturs. Izzinot loДЈiskДЃs notikumu saites/sasaistes tiek konstatД“ti notikuma dalД«bnieki un toВ lomas motivДЃcija notikumos. Ir informДЃcijas pamat saites un palД«g saites, un nejauЕЎД«bu piemaisД«juma informДЃcijas nesД“ju piesliekЕЎanДЃs saites. Laika gaitДЃ informДЃcijai top prakses asociatД«vais uzslДЃЕ†ojums kurЕЎ pieprasa jau citu modelД“tu vД“rtД“jumu. AktuДЃlДЃs situДЃcijas problД“mas pieprasa toВ risinДЃjuma vД«zijas un loДЈiskos plДЃnus, kuru izstrДЃde ir atkarД«ga no citu vД“rtД«bu kontroles informatД«vajДЃ leДЈitД«majДЃ laukДЃ, kur jaunie informatД«vie loДЈiskie piedДЃvДЃjumi ir pretrunДЃ ar dominД“joЕЎo vД“rtД«bu vadlД«nijДЃm, un pozД«ciju nesД“ju pretenzijДЃm, un tad sДЃkДЃs duДЃlo vД“rtД«bu ietekmes pДЃrvД“rtД«bu procesi priekЕЎ sakДЃrtoЕЎanas un sistД“mas attД«stД«bas

InformДЃcijas vД“rtД«ba izmainДЃs ar kДЃdu izvД“lД“to subjektД«vi loДЈisko vД“rtД«bu tiek salД«dzinДЃta vД“rtД“jamДЃ vД“rtД«ba. Var vД“rtД«bu attaisnot, vai nosodД«t vienmД“r bЕ«s rezultДЃts, bet tas ir atkarД«gs no subjektД«vДЃs pozД«cijas un izvelД“tДЃs salД«dzinoЕЎДЃs vД“rtД«bas. ManipulДЃcijas ar relatД«vo vД“rtД«bu ir jurisprudences aizstДЃvД«bas viss bieЕѕДЃk lietotais manipulДЃcijas instruments. Ja pret autentiskiem faktiem tiek izmantoti vispДЃrinДЃti fakti, tas ir darbД«bas, tad pret autentiskie faktiem nav citu autentisku faktu, loДЈiski tikai var izmantot palikuЕЎos vispДЃrinДЃjuma loДЈiskos argumentus. JurisprudencД“ relatД«vДЃ salД«dzinoЕЎДЃ likumiskДЃ definД“tДЃ vД“rtД«ba ir Kodekss, bet ja ir spiediens (diezgan bieЕѕi), tad debaЕЎu informДЃcijas laukДЃ tiek ienestas akcentД“tas-dominД“tas citas relatД«vДЃs salД«dzinoЕЎДЃs vД“rtД«bas-apelДЃcija pie personД«bas, apelДЃcija pie visu faktu,,it kДЃВ» neesamД«bas-arguments pie procedЕ«ru nepilnД«bas/neatbilstД«bas. Var akcentД“t vД“l nepierДЃdД«tu faktu, kurЕЎ ir bЕ«tisks, bet tДЃ pierДЃdД«ЕЎana nav visДЃ faktu kopumДЃ nepiecieЕЎama-manipulДЃcijas ar faktu kura nozД«me tiek sakДЃpinДЃta procesam, mainot notikumam bЕ«tisko informДЃciju uz tieЕЎi nesaistД«to nebЕ«tisko. SaperД“ta informДЃcija tiek aktivizД“ta summД“ta, tДЃ aizpilda/dominД“ aktuДЃlajДЃ- operatД«vajДЃ tД“mas informДЃcijas apmaiЕ†as laukДЃ-koncentrД“tas informДЃcijas novirze, bombardД“jot lД“muma pieЕ†emЕЎanas motivДЃcijas informДЃcijas apziЕ†as operatД«vos laukus. Mainot adekvДЃto relatД«vo salД«dzinoЕЎa vД“rtД«bu vienlaicД«gi arД« mainДЃs pats process-spriest uz apspriest, nospriest, izspriest, pДЃrspriest, nepiespriest, ne toВ spriest, citu spriest, nebЕ«tiski spriest. Procesa relatД«vais manipulДЃcijas instruments atbilstoЕЎi citai relatД«vai prizmai noformД“ vienД«gi iespД“jamo jau pДЃrveidoto autentisko sprieduma vД“rtД«bu.

ManipulДЃcijДЃs/modulД“ЕЎanДЃ/improvizДЃcijДЃs/ kombinДЃciju veidoЕЎanДЃ, izmantojot kДЃ platforma modeДјa moduli- autentiskus faktu notikumus, vai/un nenotikuЕЎus notikumus priekЕЎ realitДЃtД“ konstruД“tam modulim. ModulДЃcijas procesa sastДЃvdaДјa ir iespД“jamu priekЕЎ viedokДјiem/secinДЃjumiem aktualizД“tas vД“rtД«bas priekЕЎ informatД«vДЃs cД«Е†as, duДЃlisma debaЕЎu formДЃtДЃ. ManipulДЃcijДЃs ar terminiem tiek izmainД«ta faktiskДЃ bЕ«tiskДЃ nozД«me. EsamД«bas dinamikas bДЃzes likums kontrolД“tas attД«stДЃsвЂ”dialektikas/dinamikas algoritmos sistД“mas/evolЕ«cija, attД«stД«bas formДЃtu cikli/etapi/laikmeti/Д“ras/formДЃcijas/sociДЃlДЃs iekДЃrtas (sociДЃli organizД“tas sistД“mas).AtbilstoЕЎi izvД“loties informДЃcijas apstrДЃdes loДЈikas veidu/tipu/vД“rtД«bu iegЕ«st atbilstoЕЎus sprieduma rezultДЃtus-pragmДЃtiskos/emocionДЃlos/empДЃtijas/racionДЃlos/identitДЃtes/politiskos/stratД“ДЈiskos/ilЕ«ziju/melus/propogandu/shД“mas/plДЃnus/uzstДЃdД«jumus/konfigurДЃcijas/kontekstus.InformДЃcijas vД“rtД«bas improvizДЃcijai tiek izmantoti relatД«vie instrumenti-cits skata punkts/cits informДЃcijas plЕ«smas koridors/cits informДЃcijas avots/informДЃcijas mikroskops/informДЃcijas tДЃlskatis/informДЃcijas ЕЎabloni/informДЃcijДЃs lekДЃli/argumenti.

LoДЈiskais pamatojuma skaidrojums balstДЃs uz daЕѕДЃdu loДЈisko vД“rtД«bu savietojamД«bu izvД“lД“ta algoritmДЃ, kurЕЎ ir sistД“mas dinamikas attД«stД«bas jД“ga, kura modulД“ attiecД«gu pamatojuma slД“dzienu -patiesД«bu relatД«vo vai/un objektД«vo Д«stenД«bu balstД«tu uz dabas likumiem, kuri izmantoti priekЕЎ sistД“mas loДЈikas noskaidroЕЎanas.

EsamД«bas izpД“te sДЃkuma etapos loДЈiski notiek ar iztД“les loДЈikas pamatДЃ, kurai tiek pievienota asociatД«vДЃ analoДЈijas loДЈika-relatД«vДЃ salД«dzinДЃЕЎanas modulД“ЕЎana-tДЃ ir bijis. IztД“le ierosina apziЕ†as enerДЈijas ДЈenerДЃciju par tД“mu uz attД«sta izziЕ†as motivДЃciju loДЈiskiem izskaidrojumiem.

InformДЃcijas ideju loДЈiskais izejmateriДЃls:

вЂ“В Idejas top uz konstatД“tu notikumu likumsakarД«bДЃm, izzinot toВ loДЈiskos cД“loЕ†u -iemeslus, kuri tiek apzinДЃti loДЈiskajДЃ intelektДЃ noformД“tДЃs kvalificД“tДЃs, sist amizД“tas zinДЃЕЎanДЃs.

вЂ“В ZinДЃЕЎanas tiek kvalificД“tas/definД“tas saglabДЃtas-izplatД«tas informДЃcijas bДЃzes daЕѕДЃdos, daЕѕДЃdos kvalitДЃtes, ticamД«bas informДЃcijas nesД“ju avotos.

вЂ“В Dabas likumu kombinДЃcijas resursu piesaistes izpildД«jumДЃ, realizД“tas funkcionД“joЕЎДЃs sistД“mДЃs ir ideju realizДЃcijas loДЈiskais ceДјЕЎ. Idejas vД“rtД«bas noturД«bu diktД“ pragmatiskДЃs/racionДЃlДЃs resursu izmantoЕЎanas/apmaiЕ†as loДЈikas argumenti.

вЂ“В Spriedumi par sistД“mas resursu izmantoЕЎanu ir adekvДЃtuma lietderД«bas koeficients resursa ietekmes potenciДЃlam.

вЂ“В LoДЈiskais saprДЃta intelekts- izdzД«voЕЎanas instruments/ierocis /attД«stД«bas savstarpД“jДЃ konkurences cД«Е†ДЃ, ja tam ir dominante starp citiem loДЈikas veidiem.

вЂ“В Dati kvalificД“ti pД“c toВ nozД«mes veida tipa (specifikДЃcijas Д«paЕЎД«bДЃm) iegЕ«st no nozД«mes izmantoЕЎanu noformД“tai loДЈiskai idejai un realizД“ta tД“zД“s/loДЈiskos apgalvojumos.

вЂ“В EksistД“joЕЎa realitДЃtes izziЕ†a ar objektД«vo loДЈiku, kritisko loДЈiku sastДЃdoЕЎa-Д«stenД«bas konstatД“ЕЎana =pierДЃdД«jumi/fakti/dabas likumi kuri sastДЃda dabas loДЈisko bДЃzi.

вЂ“В EsamД«bas sastДЃdoЕЎДЃs elementu elementДЃrdaДјiЕ†as ir vienas izcelsmes un ir identiski vienДЃdas, bet tДЃs savstarpД“jДЃs daЕѕДЃdu spД“ku mijiedarbД«bДЃs izveido sistД“mas kuras citДЃ kombinДЃcijДЃ iegЕ«st citas Д«paЕЎД«bas-citu informДЃcijas loДЈisko vД“rtД«bu.

вЂ“В Instinktu/refleksu uzvedД«bas dominantes ietekmi noformД“tДЃ papildinДЃtДЃ sociДЃlДЃ informДЃcijДЃ вЂ”tiesД«bas uz kuru pamata tiek noformД“tas cita tipa civilizДЃcijas sistД“mas.

вЂ“В primДЃrДЃ notikuma informДЃcija tДЃlДЃk formД“ nДЃkoЕЎo tД“mas Д·Д“des notikumu informДЃciju, ar tДЃs sastДЃva selektД«vu darbaspД“jД«go vД“rtД«bu pДЃrnesi.

вЂ“В PrimДЃri ideja formД“jas uz nezinДЃmo apzinДЃЕЎanu, pД“c toВ noskaidroЕЎanas toВ Д«paЕЎД«bu adekvДЃta izmantoЕЎana idejas konstrukcijai.

вЂ“В EsamД«bas informДЃcijas spektru plЕ«smu sastДЃda -realitДЃtes ilЕ«zija un duДЃli pretД“ja realitДЃtes objektД«vie faktu notikumi -nemodulД“ti/netransformД“ti.

вЂ“В TД“mu motivДЃciju formД“ realitДЃtes resursu apguves pieprasД«jums toВ ieguvД“/apguvД“.

вЂ“В Viena notikuma tД“mas saistД«ba ar citu notikumu/parДЃdД«bu noformД“ summДЃ secinДЃjumus, kuros top notikumu loДЈiskais arguments.

вЂ“В SignДЃli noformД“ti/saglabДЃti datos noformД“ izmantojumu informДЃciju.

вЂ“В Dabas likumsakarД«bu atklДЃЕЎana dot ideju loДЈisko attД«stД«bu priekЕЎ sistД“mu konstruД“ЕЎanas, toВ pilnveidoЕЎanas, un uz toВ pamata tДЃlДЃku atklДЃjumu tapЕЎanu.

вЂ“В IztД“les tД“lu forsД“ЕЎanas griba darbojas tik ilgi kamД“r toВ nodroЕЎina realitДЃtes bДЃzes saistД«to likumu objektД«vДЃ griba resursu darbД«bДЃm.

вЂ“В loДЈiskДЃ ilЕ«zija nodroЕЎina brД«vu nosacД«tu informДЃcijas loДЈisko vД“rtД«bu plЕ«smu kurДЃs parДЃdДЃs racionДЃli skaidrojumi-subjektД«vie.

вЂ“В PagДЃtnes notikumu summas vД“rtД«bas formД“- tagadni un vienlaicД«gi nepДЃrtraukta dinamikДЃ nДЃkotni.

вЂ“В BДЃzes likumu izmantoЕЎana tiek izmantota uzdevumu plДЃnoЕЎanai un toВ veikЕЎanai izvД“loties tos pД“c Д«paЕЎД«bДЃm funkciju Д·Д“des nodroЕЎinДЃЕЎanai.

вЂ“В Lai konstruД“tu sistД“mas ir nepiecieЕЎama jomu standartizДЃcija-vД“rtД«bu atbilstД«bai, sinhronizДЃcijai.

вЂ“В Resursu apmaiЕ†as nestspД“ja -maksimДЃlais limits -lai balansД“ti varД“tu funkcionД“t sistД“ma, kur subjektД«vo pretenziju kДЃpinДЃЕЎana rada sistД“mas pret balansu, un deformДЃciju, un funkciju jД“gas zudumus.

вЂ“В Tendences pariet organizД“ta citu vД“rtД«bu akcenta procesДЃ, saturs tiek piepildД«ts ar destruktД«vam antisociДЃlam vД“rtД«bДЃm kur sociДЃlas atklДЃtas arhektiatЕ«ras sistД“ma tiek kapitДЃli deformД“ta lД«dz sabrukumam.

вЂ“В SaЕ†emtДЃs informДЃcijas pДЃrbaude no citiem informДЃcijas nesakarД«giem avotiem, citДЃm datu failu bДЃzД“m uz informДЃciju sastДЃvdaДјas Д«stenД«bu/atbilstД«bu, jo agrДЃk nebija ar nepДЃrbaudД«to informДЃciju jД“gas ar toВ manipulД“t citiem mД“rД·iem.

вЂ“В Masu medijos speciali noformД“ta ziЕ†a ir mД“rД·Д“ta uz masu apziЕ†as dinamikas formД“ЕЎanu, motivДЃcijai viedokДјa dinamikas formД“ЕЎanai, kur fakti un dziДјДЃka analД«ze nav pieДјaujama, un ja tДЃ protams parДЃdДЃs tДЃ tiek bloД·Д“ta, vai ignorД“ta jo jД“ga ir informДЃcijas jД“gas tД“lam, nevis faktiem.

вЂ“В Lai kritizД“tu ir jДЃbЕ«t motivДЃcijai, un bЕ«tiski no esoЕЎam statusa pozД«cijДЃm, vai dabiskДЃs opozД«cijas, kas ir cД«Е†as instruments. Kritikas loДЈikas informДЃcijas instruments tiek izmantots, vai toВ nepieДјauj ideoloДЈijas formДЃts kritizД“t pamatnostДЃdnes, neveiksmД«gi veido vispДЃrД“jo politiku

вЂ“В politiskДЃs sistД“mas stagnДЃcija ar procesu degradДЃciju, kad ir sabalansД“tas grupu/grupД“jumu intereses un tДЃs ir apmierinДЃtas-nav grupД“jumu pretenziju totДЃlu pretrunu-balansД“tu pretenziju un ietekmes lauku jomДЃs-kartelis

вЂ“В ilЕ«zijas vД“rtД«ba priekЕЎ realitДЃtes sistД“mДЃm, abstraktas vД“rtД«bas- organizatoriskais pieprasД«jums

вЂ“В ilЕ«zija noformД“ ilЕ«ziju par EGO pДЃrliecД«bas struktЕ«ras vД“rtД«bu

вЂ“В pДЃrliecД«ba mainДЃs no citiem faktoriem, kad tiek atrasti citi argumenti priekЕЎ jaunДЃs pДЃrliecД«bas/viedokДјa, katrai pДЃrliecД«bai sava likteЕ†a loДЈikДЃ relatД«vДЃВ cena

вЂ“В ideju loДЈikas konstrukcijas informatД«vais atbalsts ir argumentos

вЂ“В JД“gas sastДЃvdaДјa ir perspektД«vas iespД“jamas loДЈiski adekvДЃtas plДЃnotas darbД«bas

вЂ“В Jauna aprites vД“rtД«ba ir evolЕ«cijas etapa attД«stД«bas vД“rtД«ba.

вЂ“В Ideja- notikumu likumsakarД«bas kuras var atkДЃrtot citur tieЕЎi saistД«tos, vai/un citДЃs sistД“mДЃs -resursu funkcijas priekЕЎ lД«dzvД“rtД«gДЃm sistД“mДЃm.

вЂ“В Ideju sistД“ma-resursu atkarД«ba funkcijДЃs /algoritmos un motivДЃcija ar kontroles lД«meЕ†iem ar definД“tiem datu iegЕ«ЕЎanas /apmaiЕ†as informatД«vajДЃm un datu nesД“jus sistД“mДЃm.

вЂ“В IegЕ«tДЃ datu informДЃcija no notikumiem un toВ selektД«vi loДЈiski intelektДЃ apstrДЃdДЃjot formД“ idejas, loДЈiskДЃ modulДЃcijДЃ- par tДЃs relatД«vu pielietojumu aktuДЃlДЃm, vai/un nДЃkotnД“ plДЃnotДЃm notikumu situДЃcijДЃm.

вЂ“В idejas formД“ loДЈiskos algoritmus ar nepiecieЕЎamo Д«paЕЎД«bu kombinДЃcijДЃm, definД“tos mД“rД·tiecД«gos procesos, kuri tiek kontrolД“ti ar ietekmes mijiedarbД«bas pieejamiem /izmantojamiem instrumentiem/mehДЃnismiem/ sistД“mДЃm.

вЂ“В Lai noformД“tu, vai/un pieslД“gtos resursu sistД“mai, ir nepiecieЕЎamas datu nesД“ji (visi iespД“jamie izmantoЕЎanai un toВ iegЕ«ЕЎanas veidi) saites informatД«vДЃs- lai veiktu ieplДЃnotДЃs datu funkcijas.

вЂ“В tД«ra ideja-perspektД«va, papildinДЃta ar argumentiem iegЕ«st sistД“mas aprises

вЂ“В IdeoloДЈija modulis, kurЕЎ daДјД“ji, vai pilnД«gi deformД“ veselДЃ saprata loДЈiskos spriedumus pilnД«gi bloД·Д“ paЕЎkritiku, bet paЕЎu neizbД“gami apzinДЃtДЃs pretrunas tiek projicД“tas uz oponentu

вЂ“В noformД“ts ilЕ«ziju tД“ls, ir arguments

вЂ“В vД“rtД«bu plЕ«smas sinhronizДЃcija priekЕЎ ideoloДЈijas/paradigmas-stratД“ДЈijas kontrolД“ts process

вЂ“В relatД«vДЃs pieredzes pozД«ciju spriedumu vД“rtД«bas-izmantojamas manipulДЃcijДЃs

вЂ“В ilЕ«zijas piedДЃvДЃjums- atbilstoЕЎam pieprasД«jumam

вЂ“В Identiskas sistД“ma, vai toВ izmantoti tikai konstrukciju elementi

вЂ“В VispДЃrinДЃti argumenti retorikai-ideoloДЈiska ietekmes vД“rtД«ba

вЂ“В Lai modulД“tu ar manipulД“to informДЃciju, ir nepiecieЕЎams informДЃcijas materiДЃls, uz kДЃ pamata, zinot jau pozД«ciju formД“t nodomus, kontekstus, abstrakti, un/vai ar realitДЃtes elementiem

вЂ“В informДЃcijas cД«Е†ДЃs, ir primДЃri neiecieЕЎams materiДЃls, reДЃli notikumi kuru cД“loЕ†i tiek mainД«ti pretД“ji un piedД“vД“ti oponentam, pretinieka nodomi tiek formД“ti no visiem iespД“jamiem negatД«vajiem tiem piedД“vД“tiem scenДЃrijiem

вЂ“В DaЕѕДЃdi atdalД«ti telpДЃ darba darД«tДЃji darot vienu toВ paЕЎu darbu, procesДЃ neatkarД«gi nonДЃk pie loДЈiskДЃm atziЕ†ДЃm, kДЃ loДЈiskas darbД«bas var resursus optimizД“t, jo pati EsamД«bas uzbЕ«ve ir loДЈisko likumu diktД“ta-darbД«bДЃs tiek atklДЃtas, tas kas ir jau fundementДЃla loДЈiskas sistД“mas funkciju iespД“jas. EsamД«bas sistД“mas ir loДЈiskas, bet toВ izmanД«tДЃji mД“dz bЕ«t deformД“tu apziЕ†as neloДЈisku sprieЕЎanu

AttД«stД«bas procesos politisko ideju-ideoloДЈijas organizД“t ideju/abstraktos principus un toВ realizДЃciju realitДЃte sistД“mДЃ. Procesos pamatvД“rtД«bas evolЕ«cijas procesos nonДЃk pretrunДЃ ar realitДЃtes notikumu negatД«vДЃm izmaiЕ†ДЃm, kad cita ideoloДЈijas ietekme sДЃk apdraudД“t /dominД“t pret,,harmonizД“tuВ» sakДЃrtotu lД«dzsvarotu sistД“mu eksistenci, kur kДјЕ«du cД“lonis nespД“ja (ideoloДЈiskДЃ pДЃrliecД«ba) situДЃciju novД“rtД“t ar kritisko/pragmДЃtisko loДЈiku, ko nedot kДЃda bДЃzes ideoloДЈijas pamatvД“rtД«ba, ko pavada izmisums/neziЕ†a, ja tДЃ tiks atcelta, jo tДЃ it kДЃ var zust ideoloДЈijas pamatnostДЃdnes-izveidojas ideoloДЈiskДЃ krД«ze-ideju trЕ«kums priekЕЎ ideoloДЈisko problД“mu risinДЃЕЎanas. NeatbilstД«ba abstraktai idealizД“tai idejai -pret tДЃs ДјaunprДЃtД«gas izmantoЕЎanu realitДЃtД“-ideoloДЈijas bЕ«tД«bas piesДЃrЕ†oЕЎana. IdeoloДЈiskДЃs krД«zes apstДЃkДјos aktivizД“jas restaurД“tДЃs bijuЕЎДЃs ideoloДЈijas jaunДЃs versijДЃs, ja ir ideoloДЈijas krД«ze, un nav vД“l jaunu ideju realitДЃtes ideoloДЈijas situДЃcijai. IdeoloДЈiskДЃs krД«zД“ par vieno cД“loЕ†iem ir abstrakto principu vispДЃrД«gs modulis, kurЕЎ nespД“j integrД“t pretrunД«gДЃs akcentД“tДЃs dominД“joЕЎДЃs jaunДЃs vД“rtД«bas-abstrakto principu izmantoЕЎanas pretrunas pret realitДЃtes jaunajiem nosacД«jumiem, formД“jas neloДЈisks absurds. IdeoloДЈijas sДЃkuma idejas formД“ЕЎanДЃs laikДЃ tiek Е†emtas reДЃlas pretrunas, lai tas dzД“stu, tДЃlДЃkos posmos attД«stДЃs, akcentД“jas citas pretrunas neizbД“gami ar kuras primДЃrДЃ formДЃtДЃ tДЃs neiekДјaujas-sintezД“tas jaunДЃs pДЃrspД«lД“tДЃs idejas un toВ nesДЃji. Jebkuras IdeoloДЈijas beigu sakums ir pДЃrspД«lД“ts nerealizД“jamas idejas, kur ne realizДЃcija rada vilЕЎanos. Neviena IdeoloДЈija neietver pretrunu risinДЃЕЎanas algoritmu paЕЎai ideoloДЈijai tДЃs vД“rtД«bДЃm, jo tДЃs ir monolД«tas ar pieЕ†Д“mumu, kДЃ apsolД«ta ir,,patiesД«baВ». RealitДЃte laika gaitДЃ pieprasa ideoloДЈijas citu izpildД«jumu, ja tiek sabalansД“ts pieprasД«jums un ideju vД“rtД«bas- notiek ideoloДЈijas veiksmД«ga evolЕ«cija.

Ja ideoloДЈija ir harmoniju un attД«stД«bu nesoЕЎa, ideoloДЈijas krД«zes apstДЃkДјos toВ var modernizД“t adekvДЃti jaunajiem izaicinДЃjumiem-jaunu ideoloДЈijas versiju-realitДЃtei atbilstoЕЎu loДЈisko versiju. Ja netiek modernizД“ta, koriДЈД“ta ideoloДЈija, tad piespiedu loДЈiskДЃs darbД«bas pret situДЃcijДЃm tiek daДјД“ji vispДЃrД«gi apЕЎaubД«ta ideoloДЈijas nestspД“ja jaunos faktoru ietekmes apstДЃkДјos-neizbД“gams loДЈisks secinДЃjums. Katrai ideoloДЈijas ietekmei ir savs vД“sturiskais saglabДЃjies potenciДЃls, un tДЃ eksistence ir atkarД«ga no tДЃ modernizДЃcijas izveidotДЃm saitД“m nezaudД“jot ideoloДЈijas jД“gu, nu jau ar citu ideoloДЈisko realitДЃti. EsamД«bДЃ viss neizbД“gami evolЕ«cijДЃ mainДЃs-ideoloДЈijas/tehnoloДЈijas savДЃ vД“stures neapturamДЃ ritumДЃ. IdeoloДЈiju ideju pamatДЃ ir kДЃda sabiedriska vД“rtД«ba kura kДјЕ«st par organizД“joЕЎo vД“rtД«bu, notiek tДЃs akcentДЃcija, nozД«mes palielinДЃЕЎanu.

SituДЃcijas noformД“jas vienotos informДЃcijas plЕ«smas apmaiЕ†as ietekmes laukos, kuros tiek ienesta daЕѕДЃdu pozД«ciju/motivДЃcijas informДЃcija un attiecД«gi motivДЃcijas pieprasД«jumam, tiek izvД“lД“ti no faktu aprites laukiem vajadzД«gДЃ/derД«gДЃ informДЃcija argumentiem. Fakti /argumenti tiek, vai netiek pДЃrbaudД«ti, iemesli daЕѕДЃdi:

вЂ“В arguments pie autoritДЃte

вЂ“В arguments pie statusa

вЂ“В arguments pie kompetences

вЂ“В arguments pie daЕѕДЃdiem informДЃcijas aktivizД“tДЃ aktuДЃlДЃ aprites lauka pozД«cijДЃm

rezultДЃtДЃ netiek. vai tiek izvД“rsta komplicД“tДЃ loДЈiskДЃ analД«ze. AktualizД“tais informДЃcijas kombinДЃciju situДЃcijas lauks var pildД«t tikai kДЃdu leДЈitД«mu funkciju sistД“mas ietvaros, kura ir definД“ta:

вЂ“В likumos

вЂ“В instrukcijДЃs

вЂ“В tradД«cijДЃs

InformДЃcijas lauku aktivizДЃcija notiek ar tД“mas ierosmi ar terminiem/jД“dzieniem- kuri ir relatД«vДЃ pozД«cija procesam -kura formДЃts ir tД“mas attieksmes vadlД«nija. InformДЃcijas meklД“ЕЎana/iegЕ«ЕЎana/esoЕЎДЃs informДЃcijas analД«ze/iztrЕ«kstoЕЎДЃs informДЃcijas ieguvei loДЈisko ceДјa izvД“le/avotu iegЕ«ЕЎanas apzinДЃЕЎana/no iegЕ«tДЃs informДЃcijas bДЃzes kvantitДЃtes selektД«va vajadzД«gДЃs informДЃcijas kvalificД“ЕЎana/informДЃcijas precizД“ЕЎana/informДЃcijas papildinДЃЕЎana/informДЃcijas attД«rД«ЕЎana/informДЃcijas apstrДЃde, pДЃrstrДЃde -loДЈiskais informДЃcijas apstrДЃdes /izstrДЃdes ceДјЕЎ/informДЃcijas noformД“ЕЎana tД“mai.

ManipulДЃcijas ar informДЃciju faktiski ir -manipulДЃcijas ar argumentiem priekЕЎ pret argumentДЃcijas, un/vai motivДЃcijas, vai/un pamatojuma/viedokДјa/secinДЃjuma-noformД“tam darbД«bu tДЃlДЃk plДЃnam.

EsamД«bas procesos sistД“ma -sistД“mДЃ informДЃcija tiek noformД“ta/apstrДЃdДЃta ar argumentu pamatojumiem, iegЕ«stot tos loДЈisko dzirnavu apstrДЃdД“ вЂ”loДЈiskais pamatojums/vadlД«nija/secinДЃjumi /loДЈisko darbД«bu jД“gas etapi. IeЕ†emot informatД«vo relatД«vo pozД«ciju procesos situДЃcija diktД“ noteikta tipa informДЃcijas loДЈikas spriedumus-relatД«vais loДЈiskais pieprasД«jums procesam. Baltu var loДЈiskДЃs dzirnavas samalt par pelД“ku- un otrДЃdi, un te ir daДјa,, Д«stenД«basВ»В вЂ“ jo baltДЃ krДЃsa ir visu atstarotu viДјЕ†u garumu redzamДЃ gaisma, kura sastДЃv no visiem krasu spektriem, bet toВ atstaroЕЎanu izlaiЕѕot caur difЕ«zu spoguДјa virsmu vairs neizskatДЃs balta, analogi ir ar loДЈikas dzirnavu prizmДЃm-sietiem.

EsamД«bas eksistence uzbЕ«ve fundamentДЃlajos loДЈiskajos datu, informДЃcijas plЕ«smДЃs toВ darbД«bДЃs, toВ nesД“jos mД“rД·a jД“gas bЕ«tД«ba ir realizД“ties ar loДЈikas mehДЃnismiem/instrumentiem argumentД“tДЃs pamatotДЃs darbД«bДЃs funkcionД“joЕЎДЃs sistД“mДЃs. Lai realizД“tu savu resursu iespД“ju potenciДЃlu, attД«stД«tДЃs evolЕ«cijas informДЃcijas loДЈiskДЃs vД“rtД«bДЃs-enerДЈijas esamД«bas dinamikas jД“ga loДЈiskДЃs pДЃrvД“rtД«bДЃs.

Arguments loДЈiskai jД“gas ir pamatojums. BДЃzes likumi kontrolД“ sistД“mu resursu, vД“rtД«bu balansu/lД«dzsvaru un loДЈisko harmoniju ar dabiskiem toВ eksistences instrumentiem, loДЈisku notikumu neizbД“gamu secД«bu disharmonijai un paralД“lu procesu izraisД«tДЃm pretrunДЃm, antagonismam ar ЕЎo sistД“mu izzuЕЎanu, bojДЃeju. No ANTI sociДЃlajam (primitД«vДЃs loДЈikas pirmДЃ transformДЃcija no bДЃzes moduДјa-instinktiem) sistД“mДЃm, tДЃlДЃk tiek pДЃrЕ†emti izvД“les kДЃrtД«bДЃ, kДЃ nepiecieЕЎamД«bas toВ izvД“lД“ti/izveidoti institЕ«ti ar modernizД“tДЃm versijДЃm- citДЃ satura izpildД«jumДЃ, varas procesa nodroЕЎinДЃЕЎanai.

InstitЕ«ti /InstitЕ«cijas formД“jas sabiedrД«bas organizД“ЕЎanai uz pretrunu pieredzes uz varas/sabiedrД«bas pieprasД«juma, izveidot darbД«bДЃm (noteikumi/atzinumi) noteikumu definД“tu abstrakti leДЈitД«mu bДЃzi ar -terminu/jД“dzienu apzД«mД“jumiem priekЕЎ definД“tДЃs uzvedД«bas/darbД«bДЃm. Dialektikas procesu vД“sturД“ notikumu procesam no varas/autoritДЃЕЎu lД«deru puses tiek pieЕЎД·irti termini, tД“zes (nozД«mД«gas runas) kuru nozД«me ierosina kardinДЃlas tendences-pДЃrmaiЕ†as sistД“mДЃs-tiek definД“tas vД“rtД«bas un situДЃcijas.

Datiem, informДЃcijai piemД«t fundementДЃla EsamД«bas likumu nesД“ja Д«paЕЎД«bas -eksistД“ iespД“ju kombinДЃciju izkДЃrtojuma Д«paЕЎД«bas, veidot sistД“mu ar tДЃs funkciju saistД«tu nozД«mes jД“gu. Notikumi EsamД«bДЃ notiek izveidojot notikumu funkciju telpu- resursu vietu, platformu uz esoЕЎo, un/vai piesaistД«to resursu bДЃzes, izveido ciklisku lД«dzvД“rtД«gu notikumu ciklisku apДјveida atkДЃrtoЕЎanos, kas nodroЕЎina sistД“mu funkcionД“ЕЎanu-resursu apmaiЕ†u, ar protams nelielДЃm notikumu neizbД“gamam korekcijДЃm katrДЃ darbД«bДЃ/ciklДЃ, kur attД«stДЃs citas vД“rtД«bas priekЕЎ citДЃm sistД“mas kombinДЃciju akcentiem, un vadoЕЎajam vД“rtД«bДЃm, un idejДЃm citai revolucionДЃrai/reformД“jamai sistД“mai.

DarbД«bas, darbs jД“gu EsamД«bДЃ iegЕ«st- ja tДЃs no pagaidu resursu izkДЃrtojuma, it kДЃ haotiskДЃm (rekombinДЃcija) darbД«bДЃm noformД“ ciklisku darbД«bu resursu sistД“mu. Ir cikliski atkДЃrtojoЕЎies notikumi (evolЕ«cijas spirДЃles, revolЕ«cijas, reformas, pДЃrvД“rtД«bas, ideju vadД«bas maiЕ†as) resursu spД“ku rekombinДЃcijДЃ, uz pagaidu pozД«cijДЃm, lai no tДЃm noformД“tu sistД“mu uz citiem noformД“juЕЎiem iespД“jamiem savstarpД“ju darbД«bu algoritmiem. LoДЈiskДЃs versijas dot spriest informДЃcijas analД«zД“ neizbД“gami balstoties uz esamД«bas esoЕЎiem вЂ”eksistД“juЕЎiem funkcionД“joЕЎiem moduДјiem/failiem/datu bДЃzД“m, liek hipotД“tiski pieЕ†emt duДЃlas, dialektikas loДЈikas formДЃtu un tДЃ ietvaros kontekstДЃ modulД“t, citas iespД“jamas versijas, loДЈiski citas pretД“ju bДЃzes vД“rtД«bu versijas-loДЈiskДЃ vД“rtД«bu maiЕ†a kombinДЃcijДЃs priekЕЎ sistД“mДЃm.

IegЕ«tiem вЂ”kopД“tiem un saglabДЃtiem datiem par notikumiem bioloДЈiskДЃs matД“rijas un enerДЈijas mijiedarbД«bas notikuЕЎiem notikumiem, vai balstoties uz iegЕ«tДЃm zinДЃЕЎanДЃm objektД«vДЃm likumsakarД«bДЃm, var plДЃnot, paredzД“t notikuma notikЕЎu- vai/un zinot notikuma rezultДЃtus var izskaitДјot toВ vД“rtД«bas, notikumu darbД«bu rezultДЃtu veidoЕЎanДЃ izmantojot atrodot darbД«bu algoritmu. InformДЃciju nokopД“tu informДЃcijas nesД“jДЃ, ar toВ var jau veikt manipulДЃciju darbД«bas. SubjektД«vam spriedumam sistД“mДЃs ir objektД«vs formДЃta pieprasД«jums lai nodroЕЎinДЃtu objektД«vo pozД«ciju ar subjektД«vi modulД“tДЃm kombinД“tДЃm vД“rtД«bДЃm priekЕЎ sociДЃla statusa, kur subjektД«vais status dot kontrolД“t, ietekmД“t objektД«vo resursu plЕ«smu, aizvietojamД«bu/ pieejamД«bu toВ vajadzД«gu pieprasД«juma organizД“ЕЎanu. SubjektД«vi akcentД“ti modelД“ta, realizД“ta informДЃcijas loДЈiskДЃ vadД«bas vД“rtД«bas produktДЃ, kДјЕ«st zinДЃma informatД«vi un vizuДЃli atpazД«stama vД“rtД«ba simbolos (vДЃrdi, termini/jД“dzieni/logotipi/aplikДЃcijas/visu veidu grafiskie un citu veidu simboli) pieЕЎД·ir konkurences cД«Е†ДЃs ieЕ†emto leДЈitimitДЃtes aprites statusu, kuri kДјЕ«st par ideju spД“ka nesД“ju-ideoloДЈijas simbola identitДЃtei, un dot kontrolД“t objektД«vo sistД“mas resursus ar noteikumiem, likumiem, tradД«cijДЃm, pieЕ†Д“mumu argumentiem. Viens no iemesliem ideoloДЈijas pret balansam ir tДЃs nesД“jus atseviЕЎД·as personД«bas EGO pretenzijas iegЕ«t ievД“rД«bu/svaru/atpazД«stamД«bu sistД“mДЃ ar daЕѕДЃdДЃm radikДЃlДЃm idejДЃm, ar vД“rtД«bu sagriezt virpuli ideoloДЈijas laukos, kura aktivizД“ pretrunas sabiedrД«ba, vai/un citДЃs sistД“mДЃs. BДЃzes princips-jebkuri pДЃrspД«lД“jumu izjauc sistД“mas balansu, izЕ†emot- tad, kad tas ir nepiecieЕЎams priekЕЎ evolЕ«cijas-reДЃli balanss sistД“mДЃ, reДЃli vairs neeksistД“-pretrunas nospieЕѕ/apspieЕѕ.

LoДЈikas dinamika

EsamД«bДЃ autentiski atkДЃrtot bijuЕЎu notikumu nav iespД“jams (vienД«gi tehnoloДЈiskajДЃ raЕѕoЕЎanДЃ, bet arД« te ir no katras darbД«bas notikuЕЎas exa/ato lД«meЕ†os (nodilums/deformДЃcija/laiks/pozД«ciju potenciДЃls) izmaiЕ†as, toВ nedot notikuЕЎu notikumu dinamikas iegЕ«to vД“rtД«bu summas pozД«ciju potenciДЃls, un toВ inerce, ЕЎis dinamikas bДЃzes apstДЃklis koriДЈД“ uz jaunДЃm tendencД“m/iespД“jДЃm/pretenzijДЃm, palidinДЃtДЃs jД“gas procesa vadlД«nijДЃs. Eksplozijas nepДЃrtrauktДЃ dinamikas stДЃvoklД« notiek neizbД“gamas pДЃrvД“rtД«bas EsamД«bas nepДЃrtrauktДЃ dinamikas plЕ«smДЃ, lД«dz ar toВ loДЈiskДЃ analД«ze balstoties uz bijuЕЎu pieredzi papildus reДЃlajiem notikumiem summД“jas, vД“l citi notikuЕЎu izmaiЕ†u faktori un nosacД«jumi, iespД“jas, kurus nosaka jauni veidotДЃs pozД«ciju vД“rtД«bas un jauno vД“rtД«bu vД«zijas, kuras nodroЕЎina pavadoЕЎДЃs izmaiЕ†as laika telpas jauni veidotДЃjos resursu izkДЃrtojumos.

LoДЈiskajДЃs darbД«bДЃs var kopД“t/atdarinДЃt/atkДЃrtot/Е†emt par piemД“ru/lД«dzinДЃties notikuЕЎiem notikumiem, bet toВ vД“rtД“jums nedaudz vai/un kardinДЃli mainДЃs, ko nodroЕЎina bijuЕЎo notikumu dalД«bnieku neizbД“gami izveidojuЕЎДЃs duДЃlas pozД«cijas, no toВ pieredzes, negatД«vas/pozitД«vas, atЕЎД·irД«gi apzinДЃti konkretizД“ti pretenziju-secinДЃjumi. Uz notikumu bДЃzes tapuЕЎДЃs vД“rtД“juma pretenzijas ir ar mijiedarbД«bДЃs potenciДЃlu kuras nes mijiedarbД«bu pДЃrmaiЕ†as esoЕЎДЃs sistД“mДЃs-relatД«vДЃ Dialektika -EsamД«bas realitДЃtes uzbЕ«ve, bet ne abstraktДЃs teorijДЃs.

LoДЈiskДЃ Dialektika EsamД«bas uzbЕ«ves darbД«bu esД«bas bДЃzes algoritms. Divu vai/un vairДЃku, daЕѕДЃdu vД“rtД«bu mijiedarbД«bu darbД«bДЃs notiek sistД“mu formД“ЕЎanДЃs-pozД«cijas /opozД«cijas/star pozД«cijas/dispozД«cijas formД“ЕЎanДЃs. TДЃ kДЃ pozД«cija un /vai opozД«cija ir viena dialektiskДЃ procesa rezultДЃts, pД“c bЕ«tД«bas tДЃs ir savstarpД“ji vienotДЃs sistД“mas no vienotДЃm laika telpas vД“rtД«bДЃm tapuЕЎas, tikai daЕѕДЃdiem toВ vД“rtД“jumiem un pretenzijДЃm, un ietekmes iespД“jДЃm. Dialektikas attД«stД«bas procesi notiek gredzenos pa spirДЃli-Д“ras/formДЃcijas/ideoloДЈijas/iekДЃrtas. PozД«cija un opozД«cija cД«nДЃs savstarpД“jДЃs konkurences cД«Е†ДЃs par sistД“mas vadД«bu, un ietekmi. BДЃzes likums -lai opozД«cija iegЕ«tu savu ideoloДЈisko identitДЃti, tai ir jДЃnoformД“ pretД“jas vismaz abstrakti vД“rtД«bas, lai iegЕ«tu savu atpazД«stamД«bas identitДЃti un varД“tu toВ dalД«bniekus atpazД«t informatД«viВ вЂ“ kДЃdas vД“rtД«bas/pseido vД“rtД«bas/ANTI vД“rtД«bas tos vieno kopД«gai reДЃlai vai/un abstraktai identitДЃtei. PozД«cija kontrolД“ /vada resursus, bet opozД«cija ceДјДЃ uz to, izmД“ДЈinot /meklД“jot iedarbД«gus instrumentus pret pozД«ciju, lД«dz tie tiek apzinДЃti procesu instruments efekti priekЕЎ sistД“mas vadД«bas maiЕ†as. Katra pozД«cijas kДјЕ«da ir tД“mД“juma mД“rД·is opozД«cijai. Notikumos pozД«cijas maiЕ†a, kad opozД«cija ieЕ†em pozД«ciju bijuЕЎai pozД«cijai nevar pieЕ†emt bijuЕЎДЃs opozД«cijas vД“rtД«bas, tai jДЃmeklД“ jaunas kombinДЃcijas vД“rtД«bas вЂ”turpinДЃs informДЃcijas attД«stД«bas-evolЕ«cijas spirДЃlveidД«gais ceДјЕЎ. Ja sistД“mДЃ faktiski,,opozД«cijaВ» (apmierina esoЕЎДЃ sistД“mas bЕ«tД«ba un iespД“jas) ir tikai abstrakta, bet reДЃli nesoЕЎa tДЃs paЕЎas pozД«cijas vД“rtД«bas, tad pДЃrvД“rtД«bas nenotiek strauji, bet savstarpД“jДЃs cД«Е†ДЃs top cita tipa motivДЃcija cД«Е†ai par varas statusu posteЕ†iem.

Lai ieplДЃnotu loДЈiskДЃs darbД«bas, tiek savДЃkta adekvДЃta iespД“jams bijuЕЎa lД«dzvД“rtД«ga notikuma informДЃcija, un noskaidroti cД“loЕ†i resursu svДЃrstД«bДЃm, un kДЃdas izmaiЕ†as tДЃ funkciju darbД«bДЃs var notikt, pret tДЃ izveidoto funkciju (definД“tu iespД“jamu darbД«bu) jД“gu sistД“mДЃ. IejaukЕЎanДЃs /cita neplДЃnota mijiedarbД«ba resursa funkcijДЃs izraisa problД“mu (avДЃrijas) situДЃcijas, kuru novД“rЕЎanai/korekcijai var un tiek izmantotas iejaukЕЎanДЃs notikuЕЎДЃ situДЃcijДЃ saskaЕ†otas darbД«bas.

LoДЈisko secinДЃjumu kvalitДЃti nosaka iegЕ«tДЃs informДЃcijas, datu autentiskuma vД“rtД«bas kvalitДЃte, un izveidotДЃ notikuma dalД«bnieku /vД“rtД“tДЃju /spriedД“ju subjektД«vДЃ pozД«cija, kura veido loДЈisko kopsaucД“ju, kurЕЎ ir atkarД«gs no subjektД«vДЃm pretenziju motivДЃcijДЃm, pret to, vai citu resursu izmantoЕЎanu, vai neizmantoЕЎanu-darbД«bu definД“ЕЎanu sistemДЃtiskДЃ programmas plДЃnДЃ un loДЈistikas izpildД“.

LoДЈikas plЕ«smas procesos notiek relatД«vo notikumu sistД“mas vД“rtД«bu kombinДЃciju apzinДЃЕЎana, izziЕ†a soДјos (informДЃcijas savДЃkЕЎana/apkopoЕЎana), konstruktД«vos un definД“tos, zinДЃmos darbД«bu algoritmos, kuri spД“j nodroЕЎinДЃt toВ saprotamu loДЈiski prognozД“jamu adekvДЃtu darbД«bu rezultДЃtus. LoДЈiskДЃ procesДЃ noformД“jas, vai formД“jas zinДЃmo un nezinДЃmo vД“rtД«bu noformД“ti notikumi, kДЃ arД« notikumu blakus procesi, kДЃ arД« paralД“li tieЕЎi nesaistД«ti, vai pagaidu citu sistД“mu pieslД“guЕЎu procesi, un toВ procesu produktu/starp produktu vД“rtД«bas, un saistД«tie piemaisД«jumi, kuri izmaina vai papildina jД“gas Д«paЕЎД«bas, izmaina vai neizmaina tendences.

LoДЈiskos procesos katrДЃ soДјu etapa darbД«bДЃs iegЕ«st rezultДЃtus, vai starp rezultДЃtus/ atziЕ†as, vai gatavu iznДЃkumu-notikumu darbД«bu rezultДЃta summu, uz kura tДЃlДЃk var formД“t citu loДЈiskДЃs Д·Д“des spriedumus, ierosinДЃt citus papildus, vai turpinДЃt esoЕЎos pamat procesus. LoДЈiskais process ir ierosinДЃts un noticis kДЃ vajadzД«gs, derД«gs (VAI/UN) ne vajadzД«gs, nederД«gs kaitД«gs dotajДЃ laika vienД«bДЃ, vai nevД“lams pД“c bЕ«tД«bas, vai novirzДЃms citДЃ loДЈiskДЃ Д·Д“dД“ citai loДЈiskai jД“gai.

LoДЈiskais process var bЕ«t negatД«vs-ne loДЈisks (nepareiza adekvДЃtДЃ domДЃЕЎana, cita slД“pta motivДЃcija/stratД“ДЈija),bez mД“rД·tiecД«gas faktu konstatДЃcijas, kДЃ abstraktu secinДЃjumu sakopojums, iespД“jamu pieЕ†Д“mumu nesД“js, bez iespД“jas objektД«va iznДЃkuma prognozes, analД«zes secinДЃjumiem iegЕ«stot vispДЃrinДЃjumu saraustД«tas/nesavienojamas loДЈikas formДЃtu.

LoДЈiskДЃ jД“gas procesam ir /vai nav derД«guma termiЕ†ЕЎ priekЕЎ aktuДЃlo notikuma procesa, vai toВ etapiem, vai priekЕЎ resursa apguves. LoДЈiskie secinДЃjumi ir derД«gi, vai citreiz iespД“jams bЕ«s noderД«gi, citu loДЈisku notikumu formД“ЕЎanai. LoДЈiska procesДЃ var iegЕ«t atzinumus, iespД“jamДЃm likumsakarД«bДЃm kuras iespД“jams notiks citos ierosinДЃtu faktoru apstДЃkДјos. NegatД«va loДЈiskДЃ pieredze ir informatД«vais materiДЃls citu darbД«bu veikЕЎanai/neveikЕЎanai -citДЃ uzlabotu piemД“rotu loДЈikas instrumentu izmantoЕЎanДЃ- citДЃ noformД“tДЃ sistД“mДЃ.

LoДЈiskais process ir vД“rtД«gs priekЕЎ (VAI/NE/UN/JA) pret kДЃdu relatД«vo vД“rtД«bu, kurai ir pamatoti konstruД“ta loДЈiskДЃ vadlД«nija, ja ir vadlД«nijai-lД«nijas/sistД“mu koordinДЃtes, tad ir sistД“mas aprises un vД“rtД«bu iespД“jama aprites saiЕЎu tapЕЎana. Katram notikumam ir bЕ«tiska, vai nebЕ«tiska ietekme uz loДЈiskajiem mД“rД·a vadД«tiem soДјiem-darbД«bДЃm vai/un- bez darbД«bДЃm. Faktiski katru loДЈisko darbД«bu veic un vada informДЃcijas nesД“js sistД“mДЃ -kuru vada cita lД«meЕ†u loДЈikas vadД«tДЃji-visi informДЃcijas nesД“ji ir procesu tieЕЎi/netieЕЎi vadД«tДЃji neatkarД«gi no deklarД“tДЃ statusa.

IzvД“loties un/vai mainot relatД«vos argumentus notikuma vД“rtД“ЕЎanai, mainДЃs relatД«vДЃ (mainД«gДЃ) pozД«cija un vД“rtД“juma attieksme/konteksts, par/ vai pret notikumu, manipulДЃcijas ar izvД“lД“tajiem selektД«vajiem argumentiem-tas bija domДЃts tДЃ, bet ne tДЃ kДЃ saprasts-cita konteksta iepД«tДЃs versijas vadД«bas maiЕ†a. Argumenta paskaidrojuma nozД«me mainДЃs atkarД«ba no sistД“mas pieprasД«juma/ lai izvairД«tos toВ konflikta /vai ierosinДЃtu konfliktu. Izmainot/samainot/nomainot aktД«vo izmantoto relatД«vo vД“rtД«bu pret/ vai ar kuru tiek vД“rtД“ta cita relatД«vДЃ vД“rtД«ba, tad atbilstoЕЎi mainДЃs secinДЃjumi/spriedumi вЂ”katra izvД“lД“tДЃs relatД«vДЃs vД“rtД«bas darbД«ba un izmantotДЃ tai atbilstoЕЎДЃ algoritmДЃ dot citu vД“rtД«bu Д«paЕЎД«bu mijiedarbД«bu rezultДЃtu summu/kontekstu un tДЃs jД“gu.

LoДЈiski pamatotДЃ informДЃcija savu iedarbД«bas/mijiedarbД«bas potenciДЃlu iegЕ«st paДЃtrinДЃtДЃjos informДЃcijas nesД“jos, apziЕ†as un tehnoloДЈiskajos aktualizД“ta cirkulДЃcijДЃ ar katalizatoriem-motivДЃciju (emocionДЃlu motivД“tu reakciju)В вЂ“ kontekstu/vД«zijas papildinДЃjuma ierosmi priekЕЎ viedokДјa un secinДЃjumiem vai pretargumentiem pret to. Ir loДЈiskДЃs dinamikas likumsakarД«ba, pДЃrsДЃtinДЃta /bagДЃtinДЃta aktuДЃlajДЃ apritД“ dominД“joЕЎa informДЃcija, iegЕ«st inerci/nogurumu jo pieprasa pastiprinДЃtu enerДЈiju iegЕ«tai/esoЕЎai dinamikai, notiek-dabisks nogurums/izlДЃdes pretreakcija tДЃs aktualizД“ЕЎanai, un informДЃcijas nesД“ju apziЕ†as dabisks nogurums, intereses un uzmanД«bas noturД“ЕЎanДЃ-negatД«vu nomДЃcoЕЎu/apspiestu (nav iztД“les viedokДјiem) emociju cirkulДЃcijas noguruma pretreakcija.

LoДЈikas relatД«vais process.

Kas ir Д«stenД«ba-viss kas eksistД“/eksistД“ja iespД“jamДЃ Д«stenД«ba, toВ ko var izveidot uz dabas un informДЃcijas zinДЃЕЎanu objektД«vajiem likumiem/abstraktДЃ Д«stenД«ba, kura var kombinД“t virtuДЃli, bet reДЃli tДЃ nedarbosies, tikai tДЃs daЕѕi elementi atseviЕЎД·ДЃ atdalД«tДЃ/autonomДЃ sistД“mДЃ. ДЄstenД«ba ir notikuЕЎais/esoЕЎais un iespД“jamais. Katru loДЈisko vД“rtД«bu var un tiek novД“rtД“ta ar citu/citДЃm relatД«vДЃm loДЈiskДЃm vД“rtД«bДЃm kuras veido- vД“rtД«bu relatД«vo summu.

Ir bДЃzes informДЃcijas konstantДЃs vД“rtД«bas/procesu vadД«bas informДЃcijas loДЈiskДЃs vД“rtД«bas/mainД«gДЃs palД«g vД“rtД«bas/iegЕ«tДЃs tД«rДЃs vД“rtД«bas/piemaisД«jumu informДЃcijas vД“rtД«bas.

Lai risinДЃtu problД“mu tДЃ ir jДЃdefinД“ un jДЃapzina tДЃs risinДЃjuma daЕѕДЃdas versijas/scenДЃriji kuri formД“jas analД«zes procesДЃ. Katrai problД“mai ir tДЃs adekvДЃtais loДЈiskais risinДЃjuma loДЈiskais ceДјЕЎ, lai panДЃktu pilnД«gu vai tДЃs daДјД“ju risinДЃjumu, vai toВ atliktu, kad noformД“sies vajadzД«gie nosacД«jumi/faktori.

Lai iegЕ«tu/noformД“tu vajadzД«go loДЈiskДЃs informДЃcijas vД“rtД«bu ir nepiecieЕЎams iegЕ«ts/esoЕЎs informДЃcijas sagatavju izejmateriДЃls, kurЕЎ tДЃlДЃk tiek apstrДЃdДЃts/kombinД“ts noteikta formДЃta loДЈiskajos algoritmos kuri pieЕЎД·ir informДЃcijai tДЃs konstruД“tДЃs Д«paЕЎД«bas priekЕЎ izplatД«ЕЎanas-, mД“rД·im vai autonomas izlietoЕЎanas. InformДЃcijas kombinД“ЕЎana ir sava veida puzle/vitrДЃЕѕa kur manipulДЃcijДЃs ar informДЃciju tiek salikts informДЃcijas zД«mju izvietojuma zД«mД“jums. InformДЃcija tiek selektД«vi -mД“rД·tiecД«gi savДЃkta/nolasД«ta/izlasД«ta/iegЕ«ta un uzskДЃrta datu bДЃzД“s-priekЕЎ daЕѕДЃdiem mД“rД·iem, daЕѕДЃdos jД“gas izmantoЕЎanas scenДЃrijos.

LoДЈiskais process- relatД«vajos vД“rtД«bai izvД“lД“ta/atlasД«ta derД«ga/saderД«ga loДЈiskДЃ prizma priekЕЎ loДЈisko dzirnavu informДЃcijas apstrДЃdes tehnoloДЈijas. LoДЈiskДЃs prizmas modulis ir metodes instruments priekЕЎ izvД“lД“tДЃs pozД«cijas vadlД«nijas un vД“rtД“juma, novД“rtД“juma, procesam iegЕ«stamais vД“lamais/prognozД“tais loДЈiskais izstrДЃdes/apstrДЃdes produktam. LoДЈiskais process-izvД“lД“to relatД«vo vД“rtД«bu toВ relatД«vДЃs saderД«bas/atbilstД«bas darbД«bas definД“tu mД“rД·u vai situДЃcijas risinДЃЕЎana.

IzvД“loties loДЈiskДЃ procesДЃ zinДЃmu vai/un vД“l nezinДЃmu objektД«vu un subjektД«vu faktoru dД“Дј izmantotas, ai neizmantotas relatД«vo loДЈisko vadlД«niju vД“rtД«bas, notiek progresa vai regresa, vai stagnДЃcijas process. Katra izvД“lД“ta procesa vadlД«nija tДЃlДЃkos soДјos papildina /veido /formД“ procesu, atbilstoЕЎi toВ Д«paЕЎД«bu saderД«bai, loДЈiskДЃm vД“rtД«bu iespД“ju saitД“m un dinamikas noturД«bai. Procesu attД«stД«ba ir atkarД«ga no jauni veidotДЃjiem attД«stД«bas moduДјiem, vai jau aprobД“tiem /bijuЕЎiem/esoЕЎiem apritД“. Procesa kvalitДЃte notiek progresД«vi, vai stagnДЃcijДЃ ar regresa tendencД“m. Procesa vД“rtД«bas summД“jas, atbilstoЕЎi iespД“jamai pieprasД«juma kontrolei, kurЕЎ formД“ loДЈiskДЃs jД“gas pieprasД«jumu.

Lai notiktu loДЈisks process (sistД“mai loДЈisko darbД«bu plДЃna izstrДЃde) ir nepiecieЕЎams apzinДЃts un definД“ts/ pieЕ†emts sistД“mas jД“gas vД“rtД«bas kopsaucД“js-jД“gas (izmantoЕЎanas/pielietojuma vД“rtД«ba) kopsaucД“js/darbД«bu iespД“jamais algoritms. TДЃlДЃkos loДЈiskajos procesos, pД“c pretenziju apzinДЃЕЎanas iespД“jДЃm noformД“jas citi saistД«tie struktЕ«ru jД“gas kopsaucД“ji вЂ”ilgstoЕЎie vai pagaidu vД“rtД«bu/sistД“mas komplektДЃcijas iegЕ«ЕЎanas motivДЃcijas loДЈiskie kopsaucД“ji.

Resursu nodroЕЎinДЃjums priekЕЎ loДЈiskДЃs sistД“mas ir /vai var bЕ«t-ideoloДЈisks/progresД«vi loДЈisks/vД«ziju/situДЃciju pieprasД«jums/niЕЎas pieprasД«jums/progresa/loДЈiskДЃs loДЈistikas Д·Д“des posma pieprasД«jums/abstrakto pretenziju/konkurences/stabilizДЃcijas pieprasД«jums/modes/tehnoloДЈiskais/finanЕЎu/kultЕ«ras/politiskais.

Resursu aprite-sistД“mas vД“rtД«bas pieprasД«jums priekЕЎ citu sistД“mas vД“rtД«bu darbД«bДЃm/citas sistД“mas resursu komplektДЃcijДЃs. Resursu jД“gas aprite resursa aktuДЃlДЃ/operatД«vДЃ jД“ga, ir tДЃ esamД«ba/pieejamД«ba noteiktДЃ laikДЃ, kad ir notikuma pieprasД«jums/vajadzД«ba pД“c tДЃ loДЈisko darbД«bu veikЕЎanai problД“mas/uzdevumu atrisinДЃЕЎanai.

IegЕ«stot sistД“mas notikumu rezultДЃtus (realitДЃtes vadД«bas notikumu pieredze) citi tДЃs vД“rotДЃji vai nДЃkoЕЎie dalД«bnieki iegЕ«st praktisku darbД«bu algoritmus-kur /ar ko, kДЃpД“c darbД«bas tiek veiktas kДЃdДЃs sistД“mДЃs un laika vienД«bДЃs/posmos. JebkurЕЎ notikums tie plДЃnveidД«gi vadД«ts ar informДЃcijas/datu loДЈistiku-resursu piesaiste un toВ darbД«bu uzdevumi salДЃgoti/sinhronizД“ti/saskaЕ†oti atskaites izpildes posmu laikДЃ kopД“jДЃ limita laikДЃ-mijiedarbД«bДЃm plДЃnotajДЃ laikДЃ lai notiktu saskaЕ†oti plДЃnoti notikumi. LoДЈistikas darbД«bДЃm ir bЕ«tisks visas sistД“mas darba rezultДЃtu kontrole/situДЃciju kontrole.

Lai iegЕ«tu pret vД“rstu opozД«ciju/oponentu vД“rtД«bu, ir jДЃzina toВ pozД«cijas vД“rtД«bas, lai formД“tu analogi adekvДЃtas mijiedarbД«bas iespД“ju procesu moduДјus resursu cД«Е†ДЃs-loДЈiskais resursu formД“ЕЎanas algoritms. Zinot pretinieku resursu izmantoЕЎanas algoritmu var modulД“t citu efektД«vДЃku metodiku izmantoЕЎanu-loДЈistikДЃ/propagandas tД“la/optimizДЃcijДЃ/vД“rtД«bu kДЃpinДЃЕЎanДЃ.

PrimДЃri loДЈiskie argumenta pamatojumi ir/ vai var bЕ«t netieЕЎi-emocionДЃli/pragmДЃtiski/konstruktД«vi/ЕЎaubu/noteiktД«bas/nenoteiktД«bas/skaidras vai neskaidras nДЃkotnes vД«zijas, kur bДЃzД“joties uz vД“lДЃk konkretizД“tiem resursu piesaistes iespД“jДЃm. LoДЈiskais process stabilizД“jas citos objektД«vu faktu pamatojumos-vadlД«nijas formД“ЕЎanДЃs nosacД«jums.

Zinot /izzinot objektД«vos EsamД«bas algoritmus darbД«bДЃm ar resursiem sistД“mДЃs un toВ funkciju algoritmus, var prognozД“t sistД“mas attД«stД«bu un sabrukЕЎanu, kДЃdДЃ no destabilizДЃcijas etapiem, pie nosacД«jumu /faktoru maiЕ†as sistД“mas vД“rtД«bu aprites loДЈistikДЃ, vai balansa //lД«dzsvara nodroЕЎinДЃjumДЃ -resursu pietiekamД«bas aprites trЕ«kums/traucД“jumi, vai/un asinhrona sistД“mas darbД«bas pД“c destruktД«vДЃs loДЈiskДЃs bЕ«tД«bas, vai neadekvДЃtas informДЃcijas dominante ar tДЃ akcenta pieЕ†emtu vД“rtД“jumu.

EsamД«bas sabiedrД«bas/civilizДЃcijas sistД“mas veido toВ dalД«bnieki вЂ”apziЕ†as informДЃcija programmu vД“rtД«bu nesД“ji, bДЃze sistД“mu likumu formД“tos procesos. SistД“mu topoЕЎiem lД«deriem /lД«deros tiek projicД“tas situДЃciju reДЃlas vД“rtД«bas/pretenzijas, kur sabiedrД«ba caur lД«deriem grib realizД“t-lД«deris abstraktДЃ tД“la vД«zijas vД“rtД«bu prasД«bas realizДЃciju realitДЃtei. Likteni nosaka reДЃlie neizbД“gamie procesi noteiktu vД“rtД«bu/tradД«ciju -kopД“ЕЎana/pieredzes diktД“ti. ReДЃli sabiedrД«ba ir loДЈisko vД“rtД«bu nesД“ja-vД“rtД«bu prioritДЃtes un procesa veids toВ realizДЃcijДЃm.

VД“rtД«bas dalДЃs-primДЃrДЃs dabas modulis (instinkti) un toВ realizДЃcija attiecД«gДЃ iespД“ju formДЃtДЃ, vai transformД“tДЃ formДЃtДЃ un otrs mainД«gais nestabilais abstraktais attД«stД«bu civilizД“tais modulД“tais modulis, modulД“tas vД“rtД«bas iegЕ«tas uz negatД«vu/pozitД«vu pieredzi kuras ir pretД“ji vД“rstas vД“rtД«bas pret negatД«vДЃs pieredzes iegЕ«tДЃm vД“rtД«bДЃm (smagДЃs cД«Е†ДЃs),kur tiek izveidota treЕЎДЃ vД“rtД«bu sistД“ma, kura pretД“ji vai neitrДЃli vД“rsta pret abu bijuЕЎo negatД«vo notikumu vД“rtД«bДЃm- uz abu sistД“mu vД“rtД«bДЃm tapuЕЎas citas citu vД“rtД«bu sistД“ma- dialektikas procesa rezultДЃts ir neizbД“gams produkts-vД“rtД«bu Д«paЕЎД«bu modernizДЃcija. SistД“mas vД“rtД«bas darbojas lai kДЃdas tДЃs bЕ«tu bДЃzes loДЈikas algoritmu ietvaros ja tДЃm ir loДЈiskДЃs saites

Harmonijas dinamika

LoДЈisko sistД“mu Harmonija-EsamД«bas primДЃrДЃs bДЃzes pagaidu stДЃvoklis pirmajos tapЕЎanas mirkДјos -enerДЈijas pozД«cijas potenciДЃls-absolЕ«ti ideДЃla sinhrona sistД“ma, primДЃrДЃs substances fundamentДЃlais jД“gas stДЃvoklis-starta inflДЃcijas eksplozijai. LoДЈiski esamД«bas starta sДЃkuma izspolД“ sistД“ma bija iespД“jams primДЃro pilnД«gi identisku NE- telpДЃ-visur-nekur elementu koncentrДЃcija. AttД«stД«bai izejas-Strata-izspolД“s pozД«cija, kurai vienlaicД«gi satur loДЈisko pДЃrvД“rtД«bu potenciДЃlu, un toВ tДЃlДЃku transformДЃciju loДЈiskДЃs jД“gas procesos- sistД“mДЃs. EvolЕ«cijas/attД«stД«bas primДЃras substances likumu kombinДЃcijДЃs tiek iegЕ«ta sistД“mu jД“ga subjektД«vДЃ izpildД«jumДЃ objektД«vo likumu procesu ietvaros. RealizДЃcijas jД“gas attД«stД«ba pДЃrvД“rtД«bДЃs notiek sistД“mДЃs nepДЃrtrauktДЃ dinamikДЃ-progresДЃ vai /un regresДЃ, pДЃrvД“rtД«bas caur izvД“lД“tДЃm selektД«vi pieejamДЃm derД«gДЃm/saderД«gДЃm vД“rtД«bДЃm. Harmonijas postД«tДЃja ir pДЃrspД«lД“jumi/nekopotence/ne adekvДЃtums/haoss/ nenoteiktД«ba/Дјaunums/negatД«visms, kuri destabilizД“ sistД“mas toВ sabalansД“tДЃs sinhronizД“tДЃs adekvДЃtДЃs nu jau daЕѕДЃdu potenciДЃlu sistД“mu vД“rtД«bu asinhronДЃs vД“rtД«bas, sinhronas jД“gas sistД“mДЃs. Starta primДЃro substances sinhrono harmoniju nomaina asinhrono vД“rtД«bu potenciДЃlu kombinДЃcijas, bet atkal sinhronizД“tas sistД“mas savstarpД“ji atkarД«gДЃ relatД«vДЃ eksistences jД“gДЃ. RelativitДЃtes esamД«bu dot atЕЎД·irД«gi pozД«ciju potenciДЃlu eksistence realitДЃtД“, kuru Д«paЕЎД«bu stДЃvoklis nes un noformД“ relativitДЃtes esamД«bas dinamikas likumu. PД“c definД«cijas -ideДЃla harmonija ir pretrunД«gu/daЕѕДЃdu pozД«ciju vД“rtД«bu neesamД«ba visДЃ un ar toВ saistД«tДЃs sistД“mДЃs.

SimetrijДЃ ir primДЃrДЃ EsamД«bas Starta bДЃze-nemainД«gДЃ bДЃze pirmais raЕЎanДЃs stДЃvoklis, bet asimetrija -simetrijas sinhronДЃs izjauktДЃs (eksplozija/inflДЃcija) kombinДЃcijДЃs asimetrijДЃ-mainД«gДЃs kombinД“tДЃs vД“rtД«bДЃ procesu dinamikДЃ. No simetrijas uz- NE simetrijas sistД“mas elementu kombinДЃciju -tД“mas jД“gas neizbД“gams formД“ЕЎanas argumentДЃcijas process. Simetrija -nesimetriskДЃs sistД“mas sastДЃvdaДјa (simetrijas dinamikas rekombinДЃcijas stДЃvoklis) cenЕЎas evolЕ«cijДЃs procesДЃ organizД“t nosacД«tu simetriju sistД“mДЃ, bet tas ir nepiespД“jami, var lД«dz tikai nepilnД«gai, ne ideДЃlai simetrijai-simetrijas ilЕ«zijai. Ir citas pakДЃpes loДЈisko vД“rtД«bu simetrija. EsamД«bДЃ var virzД«ties pretД« simetrijas stДЃvoklim reДЃli un abstrakti, bet toВ nekad nevar sasniegt, gluЕѕi kДЃ gaismas ДЃtrumu, vai pretД“ji gaismas ДЃtruma miera stДЃvokli pirms EsamД«bas eksplozijas-saistД«tДЃ neiespД“jamД«bas bijusД« vД“sturiskДЃ bЕ«tД«ba. IespД“jama tikai ne simetrijas sistД“mu sinhronizДЃcija procesos, un toВ summu, sistД“mas vД“rtД«bas atvasinДЃtДЃ,,simetrijaВ», pozД«ciju, pretenziju nosacД«ta simetrija. Starta EsamД«bas notikums IdeДЃla simetrija tДЃlДЃk notikumi rekombinДЃcijДЃ-ne simetrijДЃ-simetrijas kontroles spД“ku ietekmД“, ne simetrija cenЕЎas kДјЕ«t simetriska, kaut cik tuvinДЃties ar NE- simetrijas potenciДЃliem.

BДЃzes simetrijas enerДЈijas kontrole atkarД«ga kДЃdos pozД«ciju stДЃvokДјos atrodas ne simetrijas potenciДЃli toВ dinamika. Antagonismus agresД«vus pretrunД«gus pozД«ciju potenciДЃlus saЕЎД·eДј un samazina Дјaunu vД“rtД«bu sistД“mu-labais uzvar Дјauno. VД“sturiskos hronoloДЈijas notikumos atgriezties nevar pat hipotД“tiski pat pie totДЃlas deflДЃcijas var tikai aktivizД“t kДЃdu vД“rtД«bu, bet ne visu notikumu analogu sistД“mu-pagДЃtnes pilnД«ga kopija nav iespД“jama. IdeДЃlДЃ simetrijДЃ nav daЕѕДЃdД«bas, bЕ«tu monotona tikai viena pozД«cija, viena kustД«ba EsamД«bДЃ, ar vienД«go pamat bДЃzes vД“rtД«bu sistД“mu, nav ar ko salД«dzinДЃt-pat hipotД“tiski fantДЃzijДЃs nav ar ko salД«dzinДЃt, un nav kam salД«dzinДЃt. EsamД«bas dinamikas eksistenci nodroЕЎina Ne simetrijas bДЃzes mijiedarbД«bas.

TiekЕЎanДЃs pД“c pilnД«ga ideДЃla noved pie papilД“jumiem un novirze no adekvДЃtas bЕ«tД«bas, kur dominД“joЕЎas pretenzijas disonansД“ ar reДЃlo pretenziju pieprasД«jumu. InercД“ bremzД“, bet pДЃrspД«lД“jumi ar lielu potenciДЃlu grauj sistД“mas funkcijas. PДЃrspД«lД“ts ideДЃlisms ir sinonД«ms neiespД“jamД«bai, bet pДЃrspД«lД“ts materiДЃlisms ir barjera harmonijas neiespД“jamД«bai.

EsamД«bas tapЕЎanas sДЃkuma mirkДјos viss, visur bija pilnД«ga vienДЃdu vД“rtД«bu simetrija, enerДЈijas lДЃdiЕ†u pozД«ciju/ potenciДЃlu un toВ dinamika sabalansД“ta/lД«dzsvars, sinhrona statiska,,dinamikaвЂ™вЂ™-gandrД«z iespД“jami pilnД«gs ideДЃls. EsamД«bas stДЃvokДјa harmonija ideДЃla EsД«bas harmonija. Vienas pozД«cijas/potenciДЃla vД“rtД«bas informДЃcija, nav pretrunu, nav citu sistД“mu mijiedarbД«bas, nav pretdarbД«bas un toВ notikumu negatД«vu seku, citu daЕѕДЃdu pozД«ciju/potenciДЃlu kombinДЃciju rezultДЃtu.

Harmoniskas informДЃcijas apmaiЕ†a /piesaiste plЕ«smai, ir daЕѕДЃdi informДЃcijas vД“rtД«bu pozД«cijas /lДЃdiЕ†i, bet informДЃcijas apstrДЃdes kopД“jДЃ laukДЃ ir pozitД«va nesoЕЎДЃ enerДЈija, kura sakДЃrto pretrunas loДЈiskДЃ sistД“mДЃ ar tДЃs loДЈisko daЕѕДЃdu pakДЃpju harmonizДЃciju. TapuЕЎo resursu izmantoЕЎanas iespД“ju pielietojums ir Ideja un tДЃs realizДЃcija ar izvД“lД“to loДЈiku вЂ”saprДЃtu/zinДЃЕЎanДЃm/loДЈistiku /ideju/ideoloДЈiju/politiku/Д’tiku/Citu Д’tiku. Ideja вЂ”izvД“lД“to/apzinДЃto resursu ieslД“gЕЎana esoЕЎДЃ vai/un topoЕЎДЃ komplicД“tДЃ sistД“mДЃ, ar vienreizД“ju apriti, vai ciklu ciklisku apriti, citu vД“rtД«bu ieguvei, vai/un sistД“mas EsamД«bai/funkcijДЃm. Ideja вЂ”resursu izmantoЕЎana- ieslД“gЕЎana sistД“mДЃ, notikumu atkarД«bas veidoЕЎana darbД«bДЃm priekЕЎ uzdevumu rezultДЃta /mД“rД·a. Ideja-gribas-motivДЃcijas sinhronizДЃcija loДЈiskДЃs darbД«bДЃs priekЕЎ mД“rД·a. Ideja-informДЃcijas/datu apstrДЃdes plДЃna/darbД«bu produkts materiДЃlo resursu kombinДЃciju izveidei, ar to/tДЃs pielietojumu, izmantojamДЃm Д«paЕЎД«bДЃm priekЕЎ citas sistД“mas/sistД“mДЃm resursu apritei, bagДЃtinДЃЕЎanai.

RelatД«vДЃ harmonija bДЃze bЕ«tu- pretenziju realizДЃcija (VAI/UN /JA/NE),toВ maiЕ†a/izmaiЕ†a- reДЃli (VAI/UN) abstrakti. akcentu loДЈiskДЃ harmonijДЃ/relatД«vi potenciДЃlu pozД«ciju loДЈiskДЃ harmonija/abstraktДЃ /fantДЃziju harmonija/objektД«va ar resursiem uz intelekta zinДЃЕЎanДЃm sistД“mДЃs veidotДЃ harmonija/pieЕ†Д“mumu iztД“les loДЈiskДЃ harmonija/bioД·Д«miskДЃ momentu harmonija/mЕ«sdienu tehnoloДЈiju virtuДЃlДЃ ar definД“tiem algoritmiem (atzД«ЕЎanas savstarpД“jie noteikumi (laiki)) un pragmatisma/konstruktД«vДЃ sistД“mu elementiem /atzinД«ba un citu piesaisti un lД«dzvД“rtД«guma atzД«ЕЎanu /summas harmonija.

Harmonijas loДЈiskam izpildД«jumam ir daЕѕДЃdi lД«meЕ†u iespД“jamie notikumu summas stДЃvokДјi-iespД“jamais algoritms loДЈiskai harmonijai- iespД“jas-pretenzijas-panДЃkumiem sistД“mДЃs, bez loДЈiskДЃm eksistД“joЕЎДЃm apritД“ dominД“joЕЎДЃm/akcentД“tДЃm pretrunДЃm. Katram harmonijas stДЃvokДјa mirklim ir savs tДЃ tapЕЎanas ceДјЕЎ un metodes kuru nodroЕЎina faktoru kopa. Viens no ceДјiem uz harmoniju ir loДЈiskДЃ emociju intuД«cija. Katrs savДЃ dzД«ves laikДЃ noiet ceДјus uz harmonijas un savas identitДЃtes meklД“jumos, kur iegЕ«tДЃ pieredze kДјЕ«st par iegЕ«tДЃs jД“gas piepildД«juma saturu-atmiЕ†as, personД«gДЃ vД“sture ir personД«bas EGO realizДЃcija.

Harmonijas vД“rtД«bas loДЈika eksistД“ visos procesu notikumos, bet vai tДЃ konkrД“tajДЃ mirklД« darbojas un pДЃrЕ†em vadД«bu/dominanti, vai tДЃ ir bloД·Д“ta, tas ir atkarД«gs no daudziem citas loДЈikas loДЈiskajiem faktoriem. Notikumu ievirze harmoniskДЃ gultnД“ dot pretrunu izlДЃdi/sinhronizДЃciju, faktiski empДЃtija-harmonija ir jД“gas nodroЕЎinДЃtДЃja, jo dabiskais harmonijas pieprasД«jums ir- visa, visur, visiem sДЃkuma pamats, tapЕЎanas primДЃrais atmiЕ†as stДЃvoklis, pirmДЃs starta tД«rДЃs enerДЈijas sДЃkuma EsamД«bas,,EGOВ» identitДЃte, empДЃtija abstrakta informatД«va piesliekЕЎanДЃs esamД«bas uzbЕ«ves bДЃzes starta konstantai jД“gai-emocionДЃlam pacilДЃtam stДЃvoklim-viss-visur ir sakДЃrtots pareizi un ir pilnД«ga kДЃrtД«ba mierД«gДЃ pulsДЃcijas vienotДЃ nesoЕЎДЃ frekvencД“.

PД“c notikuЕЎiem pДЃrvД“rtД«bu procesiem, enerДЈija vairs nevar atriesties starta /sДЃkuma izejas stДЃvolД« (notikuЕЎi pДЃrvД“rtД«bu procesi), bet tikai jau ar esoЕЎajДЃm notikuЕЎajДЃm mijiedarbД«bu pДЃrvД“rtД«bДЃm ar esoЕЎiem pozД«ciju potenciДЃliem sinhronizД“ties nosacД«ti sistД“mДЃs. TuvinДЃties/iegЕ«t bijuЕЎo ideДЃlu pilnД«gu/daДјД“ju harmoniju var jau tikai abstraktДЃ formДЃtДЃ, kas ir iespД“jams un notiek mДЃkslas pasaulД“ вЂ”simulД“tДЃ/cita mantotДЃ transformДЃciju harmonija realitДЃtes laika mirkДјos. EsamД«bas harmonijas kopД«bas matД“rijas/enerДЈijas/sistД“mu vienotДЃ emocionДЃla plЕ«sma-empДЃtija (emociju saslД“gЕЎanДЃs ar vienotu atslД“gu) -jД“gas bЕ«tД«bas augstДЃkДЃ virsotne, bet realitДЃtes sistД“mu sinhronizДЃcijas izpildД«jumДЃ-daЕѕДЃdu vД“rtД«bu sistД“mu saplЕ«ЕЎana viena vienota ritma darbД«bДЃs-viena nesoЕЎДЃs enerДЈijas frekvence visai informДЃcijai un tДЃs loДЈikai.

LoДЈiskais ceДјЕЎ iet cauri sistД“mu pretrunДЃm ar disharmoniju, atpakaДј (spД“ka disharmonijas potenciДЃli sabrЕ«k) virzienДЃ uz savstarpД“jo miera sinhroni vienoto pulsДЃcijas ritmu-sakДЃrtotu idejДЃs /darbД«bДЃs harmoniju. Harmonija savДЃ dinamikДЃ ir trausla kuru viegli izДЃrda disharmonijas informДЃcijas nesД“ji ar saviem uzlДЃdД“tajiem negatД«vajiem potenciДЃliem.

PrimДЃri harmonija dinamikДЃ noformД“jas daЕѕДЃdos resursa pozД«ciju izkДЃrtojuma potenciДЃlos, kur mijiedarbД«bu diktД“ pamat spД“ku summa kura nosaka sistД“mas uzbЕ«vi.

DuДЃlДЃs Dialektikas procesos-Harmonijas transformДЃcija pretД“jos notikumos disharmonijДЃ вЂ”polarizДЃcijas procesДЃ, vienДЃ no procesa etapiem pretrunu tapЕЎanДЃ diktД“ spД“ku pДЃrsДЃtinДЃtas/dominД“joЕЎas vД“rtД«bu reakcija. SistД“mas sastДЃv no harmonijas un disharmonijas satura moduДјiem, kuru dominanti nosaka vadlД«nijas konteksti/uzstДЃdД«jumi /veselais saprДЃts toВ kombinДЃciju attД«stД«bas stadiju etapi. EsamД«ba attД«stДЃs no vienkДЃrЕЎДЃm kombinДЃcijДЃm uz sareЕѕДЈД«tДЃm komplicД“tДЃm, kur jau ir tapis daЕѕДЃdu pretenziju realizДЃcijas pieprasД«jums-pretrunu formД“tДЃjs un risinДЃtДЃjs.

EsamД«bas attД«stД«bas evolЕ«cija harmonija-disharmonija /duДЃlДЃs vД“rtД«bas vienДЃ sistД“mДЃ. EsamД«bas evolЕ«cijas beigu posmДЃ- nodzisД«s zvaigznes VisumДЃ un iestДЃsies klusums un tumsa, nebЕ«s kodolsintД“zes reakciju, inflДЃcijas un toВ virknes izraisД«to notikumu, un viss /visur pДЃries nesaprotamДЃ nezinДЃmДЃ, neparastДЃ dД«vainДЃ miera baisДЃ ideДЃlДЃ sinhronДЃ sistД“mДЃ, bez dinamikas, attД«stД«bДЃs perspektД«vas. NebЕ«s vairs enerДЈijas gaismas un kustД«bas uz priekЕЎu. EsamД«bas visДЃm sistД“mДЃm tapuЕЎДЃm un sastДЃvoЕЎДЃm no enerДЈijas -jД“ga ir enerДЈijas likumu darbД«bas esamД«bas uzbЕ«ve-ja nav dinamikas nav jД“gas- apokalipse. EnerДЈija ir informДЃcija un/vai informДЃcija ir enerДЈija- EsamД«bas vienД«gДЃ sistД“ma, tas ir viens un tas pats.

Disharmonija var saЕЎД·elties pret lД«dzvД“rtД«gu spД“ka triecienu no citas disharmonijas, vai no harmonijas speciДЃlu veidotu virzД«tu konstantu informДЃcijas lДЃdiЕ†u-Дјaunais iznД«cina pats sevi, vai ar citu Дјaunumu saduroties, vai no harmonija izdalД«tu/atdalД«tu citu organizД“tu lДЃdiЕ†u- sistД“mas vД“rtД«bu cД«Е†ai ar Дјaunumu, kur tas iznД«cinot Дјaunumu pazЕ«d, un procesos var dominД“t harmonizД“joЕЎa informДЃcijas loДЈisko vД“rtД«bu vide.

EsamД«bДЃ eksistД“/eksistД“ja/eksistД“s objektД«vДЃ (un/ja/ne) abstrakti kombinД“tДЃ (un/vai) realitДЃtes jД“ga. Abstrakto modelД“to jД“gu kontrolД“ EsamД«bas bДЃzes jД“ga, dodot tai realizД“ties daЕѕДЃdas versijДЃs-objektД«vДЃs jД“gas radoЕЎДЃs izpausmД“s. EsamД«bДЃ-RealitДЃtД“ katrs informДЃcijas formДЃts/veids neformД“jas realitДЃtes evolЕ«cijas pieprasД«jumam priekЕЎ procesu vadД«bas un toВ jД“gas definД“ЕЎanai/pamatojumam-kДЃpД“c/priekЕЎ kam/ko tas dot/priekЕЎ kam tas vajadzД«gs.

SistД“mДЃm sabrЕ«kot enerДЈija neko nezaudД“, bet zaudД“ sistД“ma kur tДЃs esamД«ba ir pamat jД“gas sastДЃvdaДјa. SistД“mas sabrЕ«k/pazЕ«d, bet ne informДЃcijas liecД«bas par toВ bijuЕЎu eksistenci, kur atmiЕ†as dzД«vo citДЃ virtuДЃlajДЃ informДЃcijas pasaulД“ un citos informДЃcijas nesД“jos, iespД“jams nezinДЃmos formДЃtos un kodos. EsamД«bДЃ enerДЈija nekad nekur nepazЕ«d, bet tДЃ no vienas sistД“mas pДЃrvД“rtД«bДЃs aktuДЃlajДЃs likumsakarД«bas pДЃrtop/noformД“jas citДЃs sistД“mДЃs-enerДЈijas/informДЃcijas nezЕ«damД«bas likums. InformДЃcijas ir enerДЈijas izraisД«tas kodД“tas izmaiЕ†as informДЃcijas daЕѕДЃdos nesД“jos, kur kodД“tДЃ informДЃcija tiek un var tikai nolasД«t ar enerДЈiju. Jebkuras izmaiЕ†as enerДЈijДЃ ir informДЃcija kura tiek atstДЃta uz citiem tДЃs nesД“jiem.

SabrЕ«kot sistД“mai -enerДЈija saglabДЃ ar tДЃs nesoЕЎo informДЃciju citДЃ kodu sistД“mДЃ-informДЃcijas failus/bibliotД“kas/arhД«vus/kodus simbolos-enerДЈija ar informatД«vo pieredzi, kur citДЃs sistД“mДЃs jaunДЃs transformДЃcijДЃs tiek izmantota selektД«vi enerДЈija ar progresД«vu potenciДЃlu un veselo loДЈisko saprДЃtu, dabiskДЃ informДЃcijas atlasei priekЕЎ informДЃcijas evolЕ«cijas-dabiska enerДЈijas/informДЃcijas attД«stД«ba uz loДЈiski harmoniski sakДЃrtotДЃm sistД“mДЃm pД“c notikuЕЎiem evolЕ«cijas duДЃliem pretrunu procesiem.

EsamД«bas primДЃrais substances stДЃvokДјa vД“rtД«bas likums ir-pilnД«ga ideДЃla harmonija, kura kontrolД“ tДЃlДЃku sistД“mu attД«stД«bas vД“rtД«bas-ideДЃla loДЈiska harmonija ir esamД«bas primДЃrДЃ augstДЃka vД“rtД«ba pret citДЃm vД“rtД«bДЃm kuru vairs 100% vairs sasniegt nevar, tikai tuvinДЃties tai izveidojot no tapuЕЎДЃm pozД«ciju potenciДЃliem-jД“ga bДЃzes harmonija, bet ar iespД“jamo izpildД«jumu esoЕЎai realitДЃtei-transformД“tais izpildД«jums. Dinamikas procesu jД“ga вЂ”virzД«ba uz loДЈiski sakДЃrtotu sistД“mu tuvu tДЃs iespД“jamam kombinДЃciju ideДЃlam.

EsamД«bas harmoniskДЃs loДЈikas pieprasД«jums ir pД“c sabalansД“tДЃm harmoniski loДЈiskДЃm sistД“mДЃm, sekojoЕЎiem likumam, ja kДЃda sistД“ma ir/ vai bija neloДЈiska vai/un disharmoniska, enerДЈija no esoЕЎДЃs vai bijuЕЎДЃs disharmoniskДЃs sistД“mas pozД«ciju potenciДЃlu informДЃcijas enerДЈijas neveido un toВ neiekДјauj citДЃ topoЕЎДЃ / attД«stД«tДЃ harmoniskДЃ sistД“mДЃ, bet kДЃ nederД«gu informДЃcijas kombinДЃciju neizmanto, vai toВ izmanto citДЃs zemДЃkas nozД«mes sistД“mas. BДЃzes likums-tiek izmantots tas kas ir vД“rtД«gs attД«stД«bas/evolЕ«cijas esoЕЎam vai nДЃkoЕЎДЃm sistД“mДЃm, dabiskДЃ resursu Д«paЕЎД«bu atlase-labais pie labumiem, bet sliktais pie nederД«gajiem. LoДЈisko harmoniju var un vajag sasniegt ar pareizi izvД“lД“tu loДЈisko ceДјu, bet pДЃrsvarДЃ tas nenotiek, jo nepareiza ceДјa izvД“le, vai nepareizДЃs ceДјa zД«mes (simboli) noved pie pretrunu loДЈiska galapunkta.

Var iedalД«t fantДЃziju/ilЕ«ziju harmonija loДЈiskДЃs konstrukcijДЃs un objektД«vo sistД“mu loДЈiska harmonija, augstas attД«stД«bas organizД“ta sistД“ma. Harmonijas mД“rД·i kДЃ EsamД«bas pretrunu modulДЃcija virtuДЃlДЃ harmonijДЃ un fantДЃziju realizДЃcija objektД«vДЃ harmonijДЃ-loДЈiska intelekta produkti- veselДЃ saprata Д“tikas harmonija/ tehnoloДЈisko sistД“mu funkciju harmonija/ fantДЃziju, ilЕ«ziju harmonija/ mДЃcД«bu harmonija/ dabas balansa harmonija. duДЃli pretД“jai neizbД“gami procesos noformД“jas pret disharmoniju loДЈisko secinДЃjumu viedoklД«. Disharmonija ir smagДЃs uzlДЃdД“tДЃs enerДЈijas sastДЃvoЕЎa un nesoЕЎa, ar haotisku visur kontaktД“joties izlДЃdi.

Oponenti kuri izprot/konstatД“ procesu tendences un definД“ citas akcentД“tas vД“rtД«bДЃs -konservatД«vas vai revolucionДЃras, vai/un abu vД“rtД«bu kombinДЃciju salikumu ar vД“rtД«bas, kuras metodoloДЈijДЃ ietver krasu radikДЃlismu un/vai koncentrД“tu ideДЃlismu attДЃlinДЃs no realitДЃtes loДЈiskДЃs harmonijas. JebkurЕЎ informДЃcijas evolЕ«cijas etaps/laikmets balstДЃs uz iegЕ«to pieredzi, uz esoЕЎДЃm/ bijuЕЎДЃm vД“rtД«bДЃm, no relatД«vДЃ attД«stД«bas/stabilitДЃtes pozД«cijas stДЃvokДјa, un virzДЃs uz aktД«vДЃs informДЃcijas aprites laukumu/platformu. LoДЈikДЃs apstrДЃdes mehДЃnismДЃ ieliekot daЕѕДЃdas vД“rtД«bas tiek modulД“ta moduДјa funkcionД“ЕЎanas ietekmes/atkarД«bas Д«paЕЎД«bas.

EsamД«bas loДЈiskais process.

Notikumi summД“ un organizД“ EsamД«bas pieredzes likteni- subjektД«vo (informДЃcijas) un objektД«vo notikuЕЎi notikumi (bДЃzes likumsakarД«bas) -bДЃzes likumu praksi RealitДЃtД“. EsamД«bas jД“gas bЕ«tД«ba -bДЃzes likumsakarД«bu nepДЃrtraukta kustД«ba/ darbД«bДЃs/ mijiedarbД«bДЃs/ pДЃrvД“rtД«bДЃs вЂ”uz notikumu rezultДЃtiem likumsakarД«gi tapuЕЎДЃs sistД“mДЃs. BДЃzes loДЈikas algoritms- kustД«ba ir pati eksistence sistД“mДЃm-eksistence ir kustД«ba. DarbД«bas laika telpДЃ ir notikumu fakti, bet ja nav darbД«bu nav notikumu, progresa vai/ un regresa, bet ir esoЕЎa pagaidu pozД«cijas potenciДЃls-neitrДЃls/nenoteikts izejas iespД“ju darbД«bДЃm potenciДЃls sistД“mДЃm. EsamД«bДЃ,,vissвЂ™вЂ™ ir iespД“jams, bet tikai bДЃzes likumu limitu robeЕѕДЃs, ko nodroЕЎina resursi un informДЃcijas intelekts kombinДЃciju pДЃrvД“rtД«bДЃs-abstrakti, virtuДЃli viss neatbilstoЕЎДЃs kombinДЃcijДЃs, bet reДЃli loДЈiskДЃs jД“gas ietvaros.

Pat EsamД«bas ЕЎД·ietamДЃ daЕѕreiz haosДЃ, kaut kur darbojas likumsakarД«bas, citos lД«meЕ†os, kur pie citiem faktoriem nosacД«jumiem transformД“ haosu nu jau loДЈiskДЃ sistД“mДЃ, ar savu definД“tu attД«stД«bas organizД“ЕЎanas dinamiku. Haoss ir sistД“ma, vai vД“l neorganizД“tas sistД“mas pagaidu sabrukЕЎanas, vai dinamikas starpstДЃvoklis, bet bДЃzД“s likumiem-sistД“ma ir /vai nav- sistД“ma organizД“jas, vai sabrЕ«k, bet tikai lД«dz noteiktam bДЃzes lД«menim, kur toВ kontrolД“ citi spД“ki, ar situДЃcijai pieЕЎД·irtiem nosaukumiem/terminiem/jД“dzieniem.

EsamД«bas matД“rija/enerДЈija/informДЃcija nepДЃrtraukti mainДЃs kombinДЃciju/rekombinДЃciju procesos-Visuma EsamД«bas attД«stД«ba sistД“mu formДЃtos evolЕ«cijas izpildД«jumДЃ. RealitДЃte ir te un tagad, tad ilЕ«zija- visu faktu mirkДјi- dД«vainДЃ atmiЕ†u abstraktДЃ kombinДЃcijДЃ, izmantojot kДЃ izejmateriДЃlu pieejamДЃ autentiskДЃ informДЃcijДЃ vai/un jau modulД“tu-daЕѕДЃdos informДЃcijas nesД“jos. EsamД«ba dinamikДЃ pДЃrtop no bijuЕЎiem realitДЃtes faktiem uz subjektД«vo viedokДјu kombinДЃcijДЃm reДЃlos realitДЃtes faktos. ModulД“tДЃ informДЃcija kДЃ pД“dД“jДЃ versija saglabДЃjas citreiz notikumu atmiЕ†as nesД“jos ilЕ«zijas formДЃta, daЕѕДЃdos sekundДЃros informДЃcijas nesД“jos tДЃlДЃkai izmantoЕЎanai pД“c pieprasД«juma daЕѕДЃdam idejДЃm. CivilizДЃciju sabiedrД«bai pieejama informДЃcija, ir notikumu kontroles un attД«stД«bas nosacД«jums. InformДЃcijas izvД“le-kopД“ЕЎana notiek atkarД«bДЃ no aktuДЃlajiem notikumiem un tДЃs pieprasД«tДЃju pretenzijДЃm. Pieejama informДЃcija ir attД«stД«bas/komunikДЃcijas iespД“ju instruments, notikumu formД“ЕЎanas mehДЃnisms.

Dialektikas procesos informДЃcijas attД«stД«ba noformД“ likumsakarД«gu notikumu plЕ«smu. AttД«stД«bas informДЃcijas enerДЈija cirkulД“-cikliski koncentrД“joties/savelkoties /summД“joties veidojot vД“rtД«bu spriegumu spirДЃlД“ (lД«dzvД“rtД«ga EsamД«bas eksplozД«vДЃ dinamikas uzbЕ«ve-galaktikas) informДЃcijas nesД“ju laukos, kuri sastДЃv no daЕѕДЃdiem informДЃcijas nesД“jiem-bibliotД“kas/arhД«vi/datu failu bДЃzes/medД«ji/cilvД“ku atmiЕ†as ar apziЕ†u nodotДЃ tДЃlДЃk-subjektД«vi formД“tДЃ vД“sturiskДЃ un hronoloДЈiju ideoloДЈijas pДЃrstrДЃdДЃtДЃ/parakstД«tДЃ/rekonstruД“tДЃ/citДЃdi noformД“tДЃ/traktД“tДЃ /tulkotДЃ/ pДЃrstrДЃdДЃtДЃ informДЃcija, papildinoties ar jaunДЃm pozД«ciju notikumu vД“rtД«bДЃm priekЕЎ izmantoЕЎanas, kas nes kardinДЃlas pДЃrmaiЕ†as sistД“mДЃs. RealitДЃtes procesos neizbД“gami koncentrД“jas pretrunas, kur tДЃs ierosina noformД“juЕЎДЃs dominanti ieguvuЕЎДЃs vД“rtД«bas toВ nesД“jos (sabiedrД«ba),idejas loДЈikai- ideoloДЈijai. Dialektikas procesa virzД«tДЃjs daЕѕДЃdas identitДЃtes /vД“rtД«bas/uzskatu civilizДЃcijas sistД“mas, konkurences/sadarbД«bas/mijiedarbД«bas /pozicionД“ЕЎanДЃs/antagonisma/ilЕ«ziju/ekonomika/jurisprudence, procesu sastДЃdoЕЎas. DaЕѕДЃdas DialektiskДЃs vД“rtД«bas diktД“ notiekoЕЎo procesu dinamiku un pДЃrvД“rtД«bas jaunas arhitektЕ«ras principu citДЃ koncepcijДЃ.

Dialektika/resursu dinamika-attД«stД«bas formu daudzveidД«ba toВ pretrunД«gumДЃ-daЕѕДЃdas vД“rtД«bas aktivizД“/ierosina paralД“lus procesus priekЕЎ evolЕ«cijas lД“cienveida pДЃrvД“rtД«bДЃm (kritiskais enerДЈijas informДЃcijas pozД«cijas potenciДЃls eksplozijas triecienam) /transformДЃcijДЃm. RelatД«vas dinamiskДЃs vД“rtД«bas noformД“jas salД«dzinДЃjumos ar lД«dzvД“rtД«gДЃm citu sistД“mu funkcionД“joЕЎam vД“rtД«bДЃm pД“c jД“gas pazД«mД“m (vД“rtД«bas pД“c sistД“mu Д«paЕЎД«bu pazД«mД“m-loДЈiskДЃs jД“gas pazД«mД“m/Д«paЕЎД«bДЃm), kuras iegЕ«st loДЈisko vД“rtД«bu, funkcionД“joЕЎu algoritmu loДЈisko vД“rtД«bu. LikumsakarД«ba-katra attД«stД«ta vД“rtД«ba ir informДЃcijas un sabiedrД«bas attД«stД«bas Д«stenД«bas prakses kopprodukts noformД“ts subjektД«vДЃ informДЃcijas terminu slД“dzienДЃ. InformДЃcijas loДЈiskДЃs vД“rtД«bas attД«stДЃs uz esoЕЎu vД“rtД«bu sintД“zi/modulДЃciju/kombinДЃcijДЃm reДЃlu faktoru ietekmes apstДЃkДјos, iegЕ«stot citas lД«dzvД“rtД«gas vai/un jaunas Д«paЕЎД«bas, analogi kДЃ Д·Д«miskДЃs un fizikas mijiedarbД«bas reakcijДЃs-izejvielas identiskas, bet tapЕЎanas/pДЃrvД“rtД«bu apstДЃkДјi daЕѕДЃdi-savДЃdДЃkas iegЕ«tДЃs Д«paЕЎД«bas.

Dialektikas duДЃlo vД“rtД«bu bДЃzes likumsakarД«ba- attД«stД«bas evolЕ«cijas procesДЃ top/noformД“jas vД“rtД«bas- bДЃzes vД“rtД«ba /primДЃri kvantitДЃte /sekundДЃri kvalitДЃte. AttД«stД«bas likumsakarД«ba-jo dinamiskДЃkas kvantitДЃtes pДЃrmaiЕ†as notiek realitДЃtes notikumu plЕ«smДЃs- informДЃcijas apmaiЕ†a/ieguve notiek likumsakarД«gi ДЃtrДЃkas sistД“mu notikumu ierosinДЃtas pДЃrmaiЕ†as. Dinamikas procesos pretrunas tiek idejiski definД“tas terminos un bЕ«vД“tas toВ risinДЃjumos- teorijДЃs/politiskДЃs ideoloДЈija tД“zД“s -subjektД«vajДЃ ideju rД«cД«bu viedoklД«. AttД«stД«ba notiek vienД«gi balstoties uz informДЃcijas loДЈiskajДЃm izmantojamДЃm vД“rtД«bДЃm, izmantojot tДЃs sistД“mu konstrukcijДЃm/formДЃtiem ar toВ nodroЕЎinДЃjuma darbД«bДЃm. EvolЕ«cija/attД«stД«ba ir zinДЃЕЎanas informДЃcijas nesД“jos-visos eksistД“joЕЎos, pieejamos un toВ izmantotДЃju gribai-motivДЃcijai. Viena no dialektikas vД“rtД«bas nesД“jam ir relatД«vДЃs pretenzijas, kuras tiek apzinДЃtas salД«dzinot esoЕЎas aktuДЃlДЃs vД“rtД«bas un tiek definД“tas terminos.

CivilizДЃciju savstarpД“jos attД«stД«bas procesos konkurenci nosaka- pozitД«vДЃ un/ vai negatД«vДЃ pieredze, liek ideoloДЈijДЃm pДЃrЕ†em no citДЃm civilizДЃcijДЃm efektД«vДЃs vД“rtД«bas (konkurences pieprasД«jums) noformД“jot tДЃs citos formДЃta terminos) savai identitДЃtei, un ievieЕЎot praktiski tos prakses institЕ«tos/institЕ«cijДЃs, bet vД“rtД«bu metodes jД“gas bЕ«tД«ba faktiski nemainДЃs, terminu maiЕ†a notiek, lai nezaudД“tu ideoloДЈijas abstrakto identitДЃtes atpazД«stamД«bu un toВ vД“rtД«bu sapratni. Laika gaitДЃ notiek savstarpД“ja civilizДЃciju vД“rtД«bu apmaiЕ†a un papildinДЃЕЎanДЃs, ar negatД«vДЃm vai /un pozitД«vДЃm vД“rtД«bДЃm. Ir civilizДЃcijas vД“rtД«bas kuras adaptД“jas/transformД“jas/pielДЃgojas jaunajДЃm civilizДЃcijДЃm, un vД“rtД«bas un tДЃdas kuras nevar adaptД“t, izmantot jaunajДЃs sistД“mДЃs, un vД“rtД«bas kurДЃm ir tikai identitДЃtes kultЕ«ras vД“sturiskДЃ nozД«me. PieprasД«tДЃs vД“rtД«bas tiek pieprasД«tas pД“c toВ jД“gas apzinДЃЕЎanas un izmantoЕЎanas loДЈiskuma un tieЕЎi/ netieЕЎi tДЃm cirkulД“jot/ienДЃkot dinamiskДЃ savstarpД“jДЃ komunikДЃcijas vД“rtД“ЕЎanas procesДЃ. DaЕѕas vД“rtД«bas tiek laika gaitДЃ atdalД«tas no ideoloДЈijas identitДЃtes, kДЃ paЕЎsaprotamas ikdienas realitДЃtes sastДЃvdaДјa, sistД“mas funkcija. IdeoloДЈijas noguruma/krД«zes apstДЃkДјos tiek zaudД“ta vienojoЕЎДЃ vadlД«nijas vД“rtД«ba, kur deformД“tДЃ situДЃcija izraisa daДјД“ju haosu/nenoteiktД«bu-vД“rtД«bu dalД«ЕЎanos, samazinДЃЕЎanos, pДЃrvД“rtД“ЕЎanu un toВ pozicionД“ЕЎanu un/vai bloД·Д“ЕЎanu/ virzД«bu, un/vai uz citu jaunveidojumu ideju sistД“mu. Faktiski ideju pДЃrmaiЕ†as diktД“ dialektika neizbД“gamДЃs attД«stД«bas informДЃcijas vД“rtД«bu pДЃrmaiЕ†u kombinДЃciju akcentus uz aktualitДЃti ieguvuЕЎДЃm vД“rtД«bДЃm.

InformДЃcijai ir paradoksa iespД“jas, kuras nodroЕЎina informДЃcijas Д«paЕЎД«bas-abstrakti/virtuДЃli pie noteiktas metodikas atgriezties virtuДЃlДЃ ideДЃlДЃ (dalД«ti kombinД“tДЃ relatД«vajДЃ) -fantДЃzijДЃs/meditДЃcijДЃ, bet arД« fantДЃzijas var sastДЃvД“t/sastДЃdД«t tikai ar/no realitДЃtes vД“rtД«bДЃm/ notikumiem/ moduДјiem, tikai nereДЃlДЃ kombinДЃciju izpildД«jumДЃ emociju enerДЈijas nesД“jДЃ. FantДЃzijДЃs var modulД“t citu realitДЃti, kur nedarbojas daЕѕi bДЃzes likumi kurus var aizvietot ar hipotД“zД“m, bet tikai fantДЃzijДЃs nevis realitДЃtД“, ja vienД«gi informatД«vo tehnoloДЈiju iespД“jДЃs-virtuДЃlДЃ realitДЃte/abstraktajДЃ realitДЃtД“. VirtuДЃlДЃ realitДЃte/abstraktДЃ fantДЃziju/vД«ziju realitДЃte, bet emocijas tДЃs procesa nesД“jiem Д«stas/dabiskas-bioД·Д«miskas un toВ motivД“tas darbД«bas reДЃli pДЃrdzД«votas.

DuДЃlisms-EsamД«bas realitДЃte un fantДЃziju virtuДЃlДЃ realitДЃte-daЕѕДЃdas fantДЃzijas izraisa lД«dzvД“rtД«gu darbД«bu mД“ДЈinДЃjumus realitДЃtД“, un darbД«bas realitДЃtД“ rosina tДЃlДЃkДЃs modulДЃcijas fantДЃzijДЃm realizД“ties citos informДЃcijas nesД“jos, un duДЃli pretД“ji, realitДЃtes Д«stenД«ba liek tДЃlДЃk attД«stД«t reДЃlo informДЃciju abstraktДЃs fantДЃzijДЃs realitДЃtes informДЃcijas nesД“jos. Ja abstrakti kombinД“tas loДЈiskДЃs vД“rtД«bas bez realitДЃtes nodroЕЎinДЃjuma loДЈiskajam saitД“m tiek vispДЃrinДЃti deklarД“tas reДЃlam izpildД«jumam, procesu pДЃrЕ†em un vienalga diktД“ objektД«vie loДЈiskie vД“rtД«bu mijiedarbД«bu likumu likumsakarД«bas- reДЃlДЃm motivДЃcijas darbД«bДЃm-fantДЃzijas viens formДЃts, bet realitДЃte cits formДЃts ar argumentu pieprasД«jumu. FantДЃzijas ir motivДЃcijas nodroЕЎinДЃjums izzinДЃt realitДЃtes iespД“ju likumsakarД«bas, lai tДЃs realizД“tu citДЃ priekЕЎ tДЃm attД«stД«tДЃ realitДЃtes formДЃ/formДЃtДЃ pД“c pamat jД“gas bЕ«tД«bas.

RelatД«vДЃ vД“rtД«bu loДЈistika

SistД“mas notikumu plДЃnoЕЎanas loДЈistika notiek ar plДЃnoto loДЈikas secinДЃjumu izpildi, plДЃnotos loДЈistikas notikumu darbД«bu soДјos. LoДЈikas-loДЈistikas mД“rД·is apzinДЃt informДЃcijas avotus kur iegЕ«t-precizД“t nepiecieЕЎamo/iztrЕ«kstoЕЎo/autentisko informДЃciju. LoДЈistikas jД“ga ir darbД«bas ar resursiem laikДЃ/telpДЃ resursu nesД“jos, toВ pДЃrvietoЕЎana-pozД«cijas maiЕ†a sistД“mu funkciju nodroЕЎinДЃjuma pieprasД«jumam. Fakta konstatДЃcija loДЈistikas notikumam realitДЃtД“ un saЕ†emto tieЕЎsaistД“ datu/informДЃcija tiek apstrДЃdДЃta loДЈiskos secinДЃjumos, kuri atkarД«bДЃ no pieprasД«tДЃm aktualitДЃtД“m ierosina vai neierosina veikt izmaiЕ†as loДЈistikas vadД«bas notikumu Д·Д“des posmos.

Lai veiktu darbД«bas /procesus sistД“mДЃ ir nepiecieЕЎami dati/ informДЃcija вЂ”operatД«vДЃ/taktiskДЃ/stratД“ДЈiskДЃ-resursu/laika limita/notikumu vietas/saistД«to informДЃcijas nesД“ju informДЃcijas apmaiЕ†as nodroЕЎinДЃjums. InformДЃcija saЕ†emta vai/un iegЕ«ta no citu sistД“mu informДЃcijas nesД“jiem (avotiem) ir jДЃpДЃrbauda uz tДЃs atbilstД«bas autentiskajiem notikumiem, vai/unВ вЂ“ nav mainД«ta vД“rtД“joЕЎДЃ relatД«vДЃ vД“rtД«ba. Katrai situДЃcijai ir nepiecieЕЎama konkrД“ta adekvДЃta informДЃcija un/vai norДЃdes uz to. SituДЃcijas risinДЃЕЎanu izЕЎД·ir nevis pieejamais daudzums informДЃcijas, bet tieЕЎi vajadzД«gДЃs-konkrД“tДЃs atraЕЎanas ДЃtrums. InformДЃcija ir notikuma faktu autentiska vai/un izmainД«ta/apstrДЃdДЃta/pДЃrstrДЃdДЃtДЃ modulД“ta vai/un informДЃcijas pirmavota pДЃrkopД“ta citДЃ kopijДЃ- izplatД«tДЃju subjektД«vos (komentДЃri, viedokДјi, secinДЃjumi, vispДЃrinДЃjumi, konteksti, selektД«vi atdalД«ta, daДјД“ji dzД“sta) motivДЃcijas situДЃcijas pozД«cijas pДЃrstrДЃdДЃtais produkts. Katra relatД«vi subjektД«vДЃ pozД«cija вЂ”taktiskДЃ/stratД“ДЈiskДЃ vai operatД«vДЃ var formД“t citu vД“rtД“jumu, sapratni par notikuЕЎiem vai plДЃnotiem notikumiem.

EsamД«bas uzbЕ«ve-sistД“ma sistД“mДЃs, pamatu nesoЕЎДЃs (relatД«vi laikДЃ) un pagaidu mainД«gДЃs, cikliskДЃs, pДЃrvД“rtД«bu vД“rtД«bas ir katalizatori /ierosinДЃtДЃji jaunu tД“mu tapЕЎanai. SistД“mu pДЃrvД“rtД«bu ierosinДЃtДЃji ir jaunie evolucionД“juЕЎas citas resursu Д«paЕЎД«bu sistД“mas, kuras dot iespД“ju veidot cita satura piepildД«juma sistД“mas un toВ kontroles sistД“mas. Lai taptu izveidota plДЃnota notikumu sistД“ma, ar vienreizД“ju uzdevumu vai cikliski atkДЃrtojoЕЎiem uzdevumiem ir jДЃnoorganizД“ atbilstoЕЎi resursi notikumu etapiem pret mД“rД·a virsuzdevumu-sistД“mas funkcionД“ЕЎanas jД“gu. Resursu ieguvei un piesaistei ir jД“gas faktors selektД«vais katram-motivДЃcijДЃ. OrganizД“ta sistД“ma vienreizД“jam etapa notikumam tДЃs veiktДЃs pozitД«vДЃs vai negatД«vi vД“rtД“tДЃs darbД«bas paliek tДЃlДЃk daЕѕДЃdos informДЃcijas nesД“ju laukos-vД“rtД“jums. Notikumos piedalД«jusies pagaidu funkciju etapa nodroЕЎinДЃЕЎanas sistД“ma var kДјЕ«t par visas sistД“mas struktЕ«ras integrД“tu sistД“mu.

Procesa nodroЕЎinДЃjums-pamat faktors ir sistД“mas etapu/funkciju izpildes laiks kur resursa esamД«ba/atbilstД«ba/funkcionД“ЕЎanas Д«paЕЎД«bas ir organizД“tas vienДЃ stratД“ДЈiskДЃ un operatД«vo kontrolД“to notikumu Д·Д“dД“. Notikumu Д·Д“des elementiem ir pamatfunkcijas un palД«g funkcijas, resursa nesoЕЎДЃ lД«nija un vadД«bas/korekcijas lД«nijas procesiem.

LoДЈiskДЃ jД“gas saturs sastДЃv no daЕѕДЃdДЃm relatД«vajДЃm vД“rtД«bДЃm-aktuДЃlДЃs pretenziju vД“rtД«bas/mД“rД·u vД“rtД«bas/sociДЃlДЃs statusa vД“rtД«bas/plДЃnu vД“rtД«bas/vД«ziju vД“rtД«bas/fantДЃziju vД“rtД«bas/tД“lu vД“rtД«bas. LoДЈisko vД“rtД«bu efektivitДЃtes un kvalitДЃtes kombinДЃciju izmantoЕЎana sistД“mДЃ nosaka tДЃs pozД«ciju spД“ku un adaptДЃcijas Д«paЕЎД«bas.

LoДЈistikas bЕ«tД«ba ir resursu/darbД«bu/procesu optimizДЃcija uz iegЕ«tДЃm prakses zinДЃЕЎanДЃm. TeorД“tiski nepamatota vai citas neadekvДЃtas pieredzes izmantoЕЎana var un noved pie sistД“mas disfunkciju aktivizД“ЕЎanos resursu neadekvДЃtu pret balansa pДЃrslodzi un ilgtermiЕ†a izsД«kumu darba spД“ju samazinДЃЕЎanos-kaitД“joЕЎs faktors. Notikumu notikuЕЎu vai ir jДЃ notiekoЕЎu plДЃnoЕЎana iespД“jamos resursu darbД«bas laikos, sistД“mas dinamikas nesoЕЎais laiks.

LoДЈistikas process informДЃcijas saЕ†emЕЎanas un nodoЕЎanas apmaiЕ†as iespД“jamД«bas resursu/tehnoloДЈiju piesaistДЃmais vai esoЕЎais nodroЕЎinДЃjums. LoДЈistika plДЃnoto notikumu un notiekoЕЎo informatД«va kontrole un adekvДЃta pret situДЃciju analД«ze un lД“mumu tДЃlДЃku pieЕ†emЕЎana. LoДЈistika sistД“mas un palД«g sistД“mu notikumos resursu un informДЃcijas nesД“ju sagatavotД«ba un atbilstД«ba uzdevumu veikЕЎanai. LoДЈistika-sistД“mas notikumu definД“ta dalД«bnieku lomu sadale un kontroles instrumentu definД“ЕЎana/sankcijas/sodi.

LoДЈikas secinДЃjumu izpilde notiek plДЃnotos loДЈistikas notikumu darbД«bu soДјos. LoДЈistikas jД“ga ir darbД«bas ar resursiem saskaЕ†otДЃs laika vienД«bДЃs toВ pДЃrvietoЕЎana sistД“mu pieprasД«jumam. LoДЈistikas notikumus realitДЃtД“ un no tiem saЕ†emto datu/informДЃciju tiek apstrДЃdДЃta loДЈiskos secinДЃjumos, kuri atkarД«bДЃ no pieprasД«tДЃm aktualitДЃtД“m ierosina vai neierosina veikt izmaiЕ†as loДЈistikas notikumu Д·Д“dД“ tДЃs posmos.

Lai veiktu darbД«bas /procesus sistД“mДЃ ir nepiecieЕЎama informДЃcija вЂ”operatД«vДЃ/taktiskДЃ/stratД“ДЈiskДЃ-resursu/laika limita/notikumu vietas/informДЃcijas nesД“ju apmaiЕ†as nodroЕЎinДЃjums. InformДЃcija saЕ†emta vai/un iegЕ«t no citu sistД“mu informДЃcijas nesД“jiem. Lai apzinДЃtu situДЃciju ir jДЃizskaitДјo notikumu dalД«bnieki vai/un notikuma autentiskДЃs informДЃcijas nesД“ji, vai/un informДЃcijas pieslД“gЕЎanДЃs kanДЃli piekДјuvi tai. InformДЃcija ir notikuma faktu autentiska vai/un modulД“ta jau no informДЃcijas izplatД«tДЃju subjektД«vДЃs sapratnes- (komentДЃri, viedokДјi, secinДЃjumi, vispДЃrinДЃjumi, konteksti, selektД«vi atdalД«ta) motivДЃcijas situДЃcijas pozД«cijas.

Katra relatД«vi subjektД«vДЃ pozД«cija вЂ”taktiskДЃ/stratД“ДЈiskДЃ vai operatД«vДЃ var formД“t citu vД“rtД“jumu, sapratni par notikuЕЎiem vai plДЃnotiem notikumiem. LoДЈiski pamatots apgalvojums vД“l nav Д«stenД«ba, bet var bЕ«t ticama konteksta virzД«ts.

EsamД«bas uzbЕ«ve-sistД“ma sistД“mДЃs, pamatu nesoЕЎДЃs (relatД«vi laikДЃ) un pagaidu mainД«gДЃs, cikliskДЃs, pДЃrvД“rtД«bu katalizatori ierosinДЃtДЃji. SistД“mu pДЃrvД“rtД«bu ierosinДЃtДЃji ir jaunie evolucionД“juЕЎie resursu Д«paЕЎД«bu sistД“mas, kuras dot iespД“ju veidot cita satura piepildД«juma kontroles sistД“mas. Lai taptu izveidota plДЃnota notikumu sistД“ma, ar vienreizД“ju uzdevumu vai cikliski atkДЃrtojoЕЎiem uzdevumiem ir jДЃnoorganizД“ atbilstoЕЎi resursi notikumu etapiem pret mД“rД·a virsuzdevumu-sistД“mas funkcionД“ЕЎanas jД“gu. Resursu ieguvei un piesaistei ir jД“gas faktors selektД«vais katram-motivДЃcijДЃ. OrganizД“ta sistД“ma vienreizД“jam etapa notikumam tДЃs veiktДЃs pozitД«vДЃs vai negatД«vi vД“rtД“tДЃs darbД«bas paliek tДЃlДЃk daЕѕДЃdos informДЃcijas nesД“ju laukos-vД“rtД“jums. Notikumos piedalД«jusies pagaidu funkciju etapa nodroЕЎinДЃЕЎanas sistД“ma var kДјЕ«t par visas sistД“mas struktЕ«ras integrД“tu sistД“mu.

Lai taptu izveidota plДЃnota notikumu sistД“ma, ar vienreizД“ju uzdevumu vai cikliski atkДЃrtojoЕЎiem uzdevumiem ir jДЃnoorganizД“ atbilstoЕЎi resursi notikumu etapiem pret mД“rД·a virsuzdevumu-sistД“mas funkcionД“ЕЎanas jД“gu. Resursu ieguvei un piesaistei ir jД“gas faktors selektД«vais katram-motivДЃcijДЃ. OrganizД“ta sistД“ma vienreizД“jam etapa notikumam tДЃs veiktДЃs pozitД«vДЃs vai negatД«vi vД“rtД“tДЃs darbД«bas paliek tДЃlДЃk daЕѕДЃdos informДЃcijas nesД“ju laukos-vД“rtД“jums. Notikumos piedalД«jusies pagaidu funkciju etapa nodroЕЎinДЃЕЎanas sistД“ma var kДјЕ«t par visas sistД“mas struktЕ«ras integrД“tu sistД“mu.

Procesa nodroЕЎinДЃjums-pamat faktors ir sistД“mas etapu/funkciju izpildes laiks, kur resursa esamД«ba/atbilstД«ba/funkcionД“ЕЎanas Д«paЕЎД«bas ir organizД“tas vienДЃ stratД“ДЈiskДЃ un operatД«vo kontrolД“to notikumu Д·Д“dД“.

Notikumu Д·Д“des elementiem ir pamatfunkcijas un palД«g funkcijas, resursa nesoЕЎДЃs/vadД«bas lД«nijДЃs un vadД«bas kontrolД“tiem korekcijas lД«nijas procesiem.

LoДЈiskДЃ jД“gas saturs sastДЃv no daЕѕДЃdДЃm relatД«vajДЃm vД“rtД«bДЃm-aktuДЃlДЃs pretenziju vД“rtД«bas/mД“rД·u vД“rtД«bas/sociДЃlДЃs statusa vД“rtД«bas/plДЃnu vД“rtД«bas/vД«ziju vД“rtД«bas/fantДЃziju vД“rtД«bas/tД“lu vД“rtД«bas.

LoДЈisko vД“rtД«bu efektivitДЃtes un kvalitДЃtes kombinДЃciju izmantoЕЎana sistД“mДЃ nosaka tДЃs pozД«ciju spД“ku un adaptДЃcijas Д«paЕЎД«bas. LoДЈisko elementu vД“rtД«bu izvД“le un toВ atbilstД«ba darbД«bu etapiem nosaka sistД“mas darba spД“jas un vispДЃrД“jos raksturojums-sistД“mas kvalitДЃte ir toВ Д«paЕЎД«bu relatД«vais pieprasД«tais kopums. LoДЈikas un loДЈistikas izmantoЕЎana sistД“mu procesiem ir relatД«vДЃs loДЈiskДЃs jД“gas kontroles izpildД«jums.

Notikumu notikЕЎana, vai iespД“jamu notikЕЎanu plДЃnoЕЎana iespД“jamos resursu darbД«bas laikos, sistД“mas dinamikai ir sistД“mu iespД“jamais mijiedarbД«bu sinhronizД“tais relatД«vais laiks. LoДЈistikas process informДЃcijas saЕ†emЕЎanas un nodoЕЎanas apmaiЕ†as iespД“jamД«bas resursu/tehnoloДЈiju piesaistДЃmais vai esoЕЎais nodroЕЎinДЃjums. LoДЈistika plДЃnoto notikumu un notiekoЕЎo informatД«va kontrole, un adekvДЃta pret situДЃciju analД«ze, un lД“mumu tДЃlДЃku pieЕ†emЕЎana. LoДЈistika sistД“mas un palД«g sistД“mu notikumos resursu un informДЃcijas nesД“ju sagatavotД«ba un atbilstД«ba uzdevumu veikЕЎanai. LoДЈistika-sistД“mas notikumu definД“ta dalД«bnieku lomu sadale un kontroles instrumentu definД“ЕЎana/sankcijas/sodi.

LoДЈistikas funkciju realitДЃtes loДЈika:

вЂў LoДЈistikas bЕ«tД«ba ir resursu/darbД«bu/procesu optimizДЃcija uz iegЕ«tДЃm prakses zinДЃЕЎanДЃm-loДЈiskДЃ teorД“tiskДЃ plДЃnoЕЎana darbД«bДЃm. TeorД“tiski nepamatota vai citas neadekvДЃtas pieredzes izmantoЕЎana, var un noved pie sistД“mas disfunkciju aktivizД“ЕЎanos resursu neadekvДЃtu pret balansa pДЃrslodzi un ilgtermiЕ†a izsД«kumu darba spД“ju samazinДЃЕЎanos-kaitД“joЕЎs faktors.

вЂў LoДЈistika daЕѕДЃdu kaitД“joЕЎu vai nejauЕЎu faktoru samazinДЃЕЎana novД“rЕЎana, vai pilnД«ga izslД“gЕЎana ar citiem kontrolД“juЕЎiem motivДЃcijas instrumentiem, vai loДЈisko slazdu izmantoЕЎana ietekmes novirzД«ЕЎanai-manipulДЃcijas ar citu speciДЃli noformД“tu informДЃciju. LoДЈistika darbД«bu iespД“jama plДЃnoЕЎana (gatavi darbД«bu algoritmi) nestandarta notikumu izmaiЕ†u situДЃcijДЃs. LoДЈistika-pragmДЃtiska un kritiska situДЃcijas loДЈiskДЃ analД«ze. LoДЈistika-krД«zes situДЃcijДЃ saglabДЃt sistД“mas darbД«bu darba spД“jas pДЃrslД“dzoties uz bДЃzes nodroЕЎinДЃjuma resursiem, vai rezerves resursiem-notikumu kompensД“ЕЎana.

вЂў LoДЈistika-pretenziju satura papildinДЃЕЎana, vai maiЕ†a uz iespД“jamu izpildД«jumu. LoДЈistika-dinamisko pretenziju sakritД«ba priekЕЎ kopД“jДЃm darbД«bДЃm-vienoЕЎanДЃs. LoДЈistika-rezerves darbД«bu apzinДЃЕЎana un toВ pieejamД«ba neparedzД“tДЃs situДЃcijДЃs.

вЂў LoДЈistika-informДЃcijas nesД“ju un resursu Д«paЕЎД«bu pretenziju noskaidroЕЎana toВ automДЃtiskДЃm virsvД“rtД«bu un pretenziju motivДЃcijas izmaiЕ†ДЃm-primДЃri, primitД«vДЃ loДЈika, vai un komplicД“tДЃ sistД“mas motivД“tДЃ loДЈika. InformДЃcijas nesД“ja loДЈisko lД«meЕ†u daЕѕДЃdu algoritmu selektД«va izvД“le priekЕЎ uzdevuma veikЕЎanas-loДЈisko analД«tisko darbД«bu jauda.

вЂў LoДЈistika-vai pretenzija adekvДЃta pret dinamikas izmaiЕ†ДЃm/stДЃvokДјiem resursu ieЕ†emЕЎanas un jau atraЕЎanДЃs resursu iegЕ«ЕЎanas/papildinДЃЕЎanas aprites sistД“mu niЕЎДЃs.

вЂў LoДЈistika-plДЃns ir reДЃls vai tikai virtuДЃli/abstrakti iespД“jams un /vai ir visi nosacД«jumi tДЃ realizДЃcijai citДЃ reДЃlajДЃ vidД“. LoДЈistika-nosacД«jumu (likumu) /faktoru noskaidroЕЎana priekЕЎ plДЃna realizДЃcijas. LoДЈistika-kurЕЎ loДЈikas tipa modulis vai /un toВ kombinДЃcija tiek izmantota piedДЃvДЃtajam resursu iegЕ«ЕЎanas, vai un apmaiЕ†as plДЃnam.

вЂў LoДЈistika-primДЃri kritiskДЃ analД«ze un tДЃlДЃk pragmДЃtiskДЃ un citu loДЈikas tipu iesaisti- lai noskaidrotu relatД«vo pozД«ciju un notikuЕЎo darbД«bu stДЃvokli. PilnД«ga negatД«va kritika, kura nav objektД«va nedot iespД“jas sistД“mai darboties, var bЕ«t konkurentu virzД«ta uz motivДЃcijas samazinДЃЕЎanu un novirzi. LoДЈistika-daЕѕДЃdu iespД“ju apzinДЃЕЎana un toВ organizД“ЕЎanas iespД“jamД«bas plДЃnoЕЎana-rezerves varianti.

вЂў LoДЈistika-resursa aprites/ieguves (prece/status) motivДЃcijas dinamiskais saturs un tДЃ aprites nodroЕЎinДЃjums (reklДЃma, Breds/zД«mols /mode/atpazД«stamД«ba/statusa simbols/funkciju nodroЕЎinДЃjuma palД«glД«dzeklis),motivДЃcija argumentu segums. LoДЈistika-resursu piesaiste balstД«ta uz primДЃro loДЈiku вЂ”divi loДЈiskie pamatotie soДјi, lai tiktu veiktu darbД«bas, kuri tiek veikti priekЕЎ cita lД«meЕ†a loДЈikas resursu iegЕ«ЕЎanas kontroles sistД“mas.

вЂў LoДЈistika-nepiecieЕЎamo resursu apzinДЃЕЎana /iegЕ«ЕЎana/piesaiste priekЕЎ pilnД«gas tДЃlДЃk sistД“mas funkcionД“ЕЎanas gala produkta/tu mД“rД·a sasniegЕЎanas ar tДЃlДЃku sistД“mas atpazД«stamД«bas pieprasД«juma apriti, vai vienreizД“js pasДЃkums ar piedalД«ЕЎanos citos sistД“mu resursu ieguves piedДЃvДЃjumos vai mД“rД·tiecД«gДЃs iespД“jДЃs.

вЂў LoДЈistika-daЕѕДЃdu iespД“ju apzinДЃЕЎana un toВ organizД“ЕЎanas iespД“jamД«bas plДЃnoЕЎana-rezerves varianti. LoДЈistika-resursa aprites/ieguves (prece/status) motivДЃcijas dinamiskais saturs un tДЃ aprites nodroЕЎinДЃjums (reklДЃma, Breds/zД«mols /mode/atpazД«stamД«ba/statusa simbols/funkciju nodroЕЎinДЃjuma palД«glД«dzeklis),motivДЃcija argumentu segums.

вЂў LoДЈistika-resursu piesaiste balstД«ta uz primДЃro loДЈiku вЂ”divi loДЈiskie pamatotie soДјi lai tiktu veiktu darbД«bas, kuri tiek veikti priekЕЎ cita lД«meЕ†a loДЈikas resursu iegЕ«ЕЎanas kontroles sistД“mas.

вЂў LoДЈistika-kurЕЎ loДЈikas tipa modulis vai un toВ kombinДЃcija tiek izmantota piedДЃvДЃtajam resursu iegЕ«ЕЎanas vai un apmaiЕ†as plДЃnam.

вЂў LoДЈistika daЕѕДЃdu kaitД“joЕЎu vai nejauЕЎu faktoru samazinДЃЕЎana novД“rЕЎana vai pilnД«ga izslД“gЕЎana ar citiem kontrolД“juЕЎiem motivДЃcijas instrumentiem vai loДЈisko slazdu izmantoЕЎana ietekmes novirzД«ЕЎanai-manipulДЃcijas ar citu speciДЃli noformД“tu informДЃciju.

вЂў LoДЈisko elementu vД“rtД«bu izvД“le un toВ atbilstД«ba darbД«bu etapiem nosaka sistД“mas darba spД“jas un vispДЃrД“jos raksturojums-sistД“mas kvalitДЃte ir toВ Д«paЕЎД«bu relatД«vais pieprasД«tais kopums. LoДЈikas un loДЈistikas izmantoЕЎana sistД“mu procesiem ir relatД«vДЃs loДЈiskДЃs jД“gas kontroles izpildД«jums.

вЂў LoДЈistika-primДЃri kritiskДЃ analД«ze un uzreiz tДЃlДЃk pragmДЃtiskДЃ uВ citu loДЈiskas tipu iesaisti lai noskaidrotu relatД«vo pozД«ciju un notikuЕЎo darbД«bu stДЃvokli. PilnД«ga negatД«va kritika kura nav objektД«va nedot iespД“jai sistД“mai darboties-kaitД«ga, var bЕ«t konkurentu virzД«ta uz motivДЃcijas samazinДЃЕЎanu un novirzi.

РљРѕРЅРµС† РѕР·РЅР°РєРѕРјРёС‚РµР»СЊРЅРѕРіРѕ С„СЂР°РіРјРµРЅС‚Р°.

РўРµРєСЃС‚ РїСЂРµРґРѕСЃС‚Р°РІР»РµРЅ РћРћРћ В«Р›РёС‚Р РµСЃВ».

РџСЂРѕС‡РёС‚Р°Р№С‚Рµ СЌС‚Сѓ РєРЅРёРіСѓ С†РµР»РёРєРѕРј, РєСѓРїРёРІ РїРѕР»РЅСѓСЋ Р»РµРіР°Р»СЊРЅСѓСЋ РІРµСЂСЃРёСЋ (https://www.litres.ru/pages/biblio_book/?art=57110905) РЅР° Р›РёС‚Р РµСЃ.

Р‘РµР·РѕРїР°СЃРЅРѕ РѕРїР»Р°С‚РёС‚СЊ РєРЅРёРіСѓ РјРѕР¶РЅРѕ Р±Р°РЅРєРѕРІСЃРєРѕР№ РєР°СЂС‚РѕР№ Visa, MasterCard, Maestro, СЃРѕ СЃС‡РµС‚Р° РјРѕР±РёР»СЊРЅРѕРіРѕ С‚РµР»РµС„РѕРЅР°, СЃ РїР»Р°С‚РµР¶РЅРѕРіРѕ С‚РµСЂРјРёРЅР°Р»Р°, РІ СЃР°Р»РѕРЅРµ РњРўРЎ РёР»Рё РЎРІСЏР·РЅРѕР№, С‡РµСЂРµР· PayPal, WebMoney, РЇРЅРґРµРєСЃ.Р”РµРЅСЊРіРё, QIWI РљРѕС€РµР»РµРє, Р±РѕРЅСѓСЃРЅС‹РјРё РєР°СЂС‚Р°РјРё РёР»Рё РґСЂСѓРіРёРј СѓРґРѕР±РЅС‹Рј Р’Р°Рј СЃРїРѕСЃРѕР±РѕРј.

Если текст книги отсутствует, перейдите по ссылке

Возможные причины отсутствия книги:
1. Книга снята с продаж по просьбе правообладателя
2. Книга ещё не поступила в продажу и пока недоступна для чтения

Навигация

Читать онлайн книгу "Informācijas loģiskās vērtības"